Eirāzijas kurmju cilts
| Eirāzijas kurmju cilts Talpini (Fischer, 1817) | |
|---|---|
 Eiropas kurmis (Talpa europaea) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Ciršļveidīgie (Soricomorpha) |
| Dzimta | Kurmju dzimta (Talpidae) |
| Apakšdzimta | Kurmju apakšdzimta (Talpinae) |
| Cilts | Eirāzijas kurmju cilts (Talpini) |
Eirāzijas kurmju cilts (Talpini) ir viena no kurmju dzimtas (Talpidae) ciltīm, kas pieder pie kurmju apakšdzimtas (Talpinae). Tā apvieno 27 sugas, kas tiek iedalītas 5 ģintīs.[1] Šīs cilts sugas mājo tikai Eirāzijā, tādēļ, piemēram, angļu valodā to mēdz dēvēt par Vecās pasaules kurmju cilti (angļu: Old World Moles). Latvijā dzīvo viena Eirāzijas kurmju cilts suga — Eiropas kurmis (Talpa europaea).[2]
Visas Eirāzijas kurmju cilts sugas dzīvo zem zemes, rokot alu labirintu. Guļamkambaris atrodas dziļi zem zemes. Barībai izmanto tos kukaiņus, kā arī citus bezmugurkaulniekus, kas iekrīt to tuneļos. Iecienītākā barība ir sliekas. Tā kā kurmju sugas pamatā uzturas zem zemes, tās var būt aktīvas gan gaišajā diennakts laikā, gan tumšajā, tomēr virs zemes iznāk tikai tumsā.[3] Visām sugām ir mazas acis un vāja redze, bet tikai dažas sugas ir patiesi aklas. Galvenā kurmju dzimtas dzīvnieku maņa ir tauste. Tās sensori atrodas uz purna, kājām un astes. Purns ir veidots kā neliels snuķītis, tas ir ļoti kustīgs un īpaši jutīgs.[3]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Eirāzijas kurmju cilts (Talpini)
- Āzijas kurmji (Euroscaptor)
- Gardeguna kurmis (Euroscaptor longirostris)
- Himalaju kurmis (Euroscaptor micrura)
- Indoķīnas kurmis (Euroscaptor klossi)
- Japānas kalnu kurmis (Euroscaptor mizura)
- Ķīnas lielais kurmis (Euroscaptor grandis)
- Sīkzobu kurmis (Euroscaptor parvidens)
- Vjetnamas kurmis (Euroscaptor subanura)
- Baltastes kurmji (Parascaptor)
- Baltastes kurmis (Parascaptor leucura)
- Eirāzijas kurmji (Talpa)
- Balkānu kurmis (Talpa stankovici)
- Eiropas kurmis (Talpa europaea)
- Ibērijas kurmis (Talpa occidentalis)
- Irānas kurmis (Talpa davidiana)
- Itālijas kurmis (Talpa romana)
- Kaukāza kurmis (Talpa caucasica)
- Mazais kurmis (Talpa levantis)
- Sibīrijas kurmis (Talpa altaica)
- Vidusjūras kurmis (Talpa caeca)
- Īspurna kurmji (Scaptochirus)
- Īspurna kurmis (Scaptochirus moschatus)
- Mogeras (Mogera)
- Austrumķīnas mogera (Mogera insularis)
- Ečigo mogera (Mogera etigo)
- Japānas mazā mogera (Mogera imaizumii)
- Japānas mogera (Mogera wogura)
- Kobes mogera (Mogera kobeae)
- Lielā mogera (Mogera robusta)
- Rjūkjū mogera (Mogera uchidai)
- Sado mogera (Mogera tokudae)
- Taivānas mogera (Mogera kanoana)
- Āzijas kurmji (Euroscaptor)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Hutterer, R. (2005). Wilson, D. E.; Reeder, D. M, eds Mammal Species of the World: Talpini (3rd ed.). Johns Hopkins University Press. pp. 300–311. ISBN 978-0-8018-8221-0. OCLC 62265494
- ↑ Latvijas Daba: Eiropas kurmis
- ↑ 3,0 3,1 Gorman, Martyn (1984). Macdonald, D., ed. The Encyclopedia of Mammals. New York: Facts on File. pp. 766–769. ISBN 0-87196-871-1.