Eiropas Savienības pilsonība
Eiropas Savienības pilsonība ir piešķirta visiem Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Tā tika oficiāli izveidota, 1992. gadā pieņemot Māstrihtas līgumu vienlaikus ar ES izveidi. ES pilsonība papildina valsts pilsonību, bet neaizstāj to.
Līgums par Eiropas Savienības darbību[1] ES pilsoņiem paredz šādas tiesības:
- tiesības netikt diskriminētam valstspiederības dēļ,
- tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot ES teritorijā,
- tiesības balsot un kandidēt Eiropas Parlamenta un pašvaldību vēlēšanās,
- tiesības uz konsulāro aizsardzību (iespēja grūtībās nonākušiem ES pilsoņiem ārpussavienības valstī, kurā viņu pašu valstij nav vēstniecības vai konsulāta, saņemt jebkuras citas ES valsts vēstniecības vai konsulāta palīdzību),
- tiesības iesniegt lūgumrakstu Eiropas Parlamentam un iesniegt sūdzību Eiropas Ombudam,
- tiesības uzsākt vai atbalstīt Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas aicina Komisiju ierosināt tiesību aktus par viņiem svarīgu jautājumu,
- tiesības sazināties ar ES iestādēm un saņemt atbildi vienā no ES oficiālajām valodām,
- tiesības saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem piekļūt Eiropas Parlamenta, Eiropas Komisijas un Padomes dokumentiem.
Visiem ES pilsoņiem ir arī tiesības uz vienlīdzīgu piekļuvi darbam ES civildienestā.
Pases dizains
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]ES dalībvalstis izmanto vienotu pases dizainu, bordo krāsā (izņemot Horvātijas tumši zilo) ar dalībvalsts nosaukumu, tās ģerboni un nosaukumu "Eiropas Savienība" (izdevējas valsts valodā (vai valodās) un tās tulkojumā):
-
Latvijas pase -
Vācijas pase -
Nīderlandes pase -
Horvātijas pase -
Zviedrijas pase -
Somijas pase
