Eiropas migrantu krīze
Eiropas migrantu krīzi[1][2][3][4][5] (tiek izmantots arī bēgļu krīzes apzīmējums)[6][7][8][9] izraisīja pieaugošais bēgļu un migrantu[10] skaits, kas ieradās Eiropas Savienībā un tur lūdza patvērumu. Migranti bija no Tuvo Austrumu, Āfrikas, Dienvidāzijas[11][12] un Balkānu valstīm.[13] Saskaņā ar ANO Augstā komisāra bēgļu jautājumos rīcībā esošo informāciju 2015. gada oktobrī 53% migrantu bija sīrieši, 16% — afgāņi un 6% — eritrejieši, 65% migrantu bija vīrieši.[14] Apzīmējumu "Eiropas migrantu krīze" sāka plašāk lietot 2015. gada aprīlī,[15] kad ceļā uz Eiropu Vidusjūrā nogrima piecas laivas, kurās bija vairāk nekā 1200 cilvēku.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Eurostat datiem 2014. gadā Eiropas Savienības dalībvalstis kopā saņēma 626 tūkstošus patvēruma pieteikumu, kas bija lielākais saņemto pieteikumu skaits kopš 1992. gada, kad tika saņemti 676 tūkstoši.[16] Aizsardzības statuss tika piešķirts vairāk nekā 185 tūkstošiem cilvēku.[17] Divas trešdaļas pieteikumu saņēma četras valstis — Vācija, Zviedrija, Itālija un Francija —, statuss tika piešķirts divām trešdaļām.[18][19]
2015. gada pirmajā pusē visā savienības teritorijā tika saņemti vēl 395 tūkstoši pieteikumu.[20][21] Saskaņā ar The New York Times informāciju pašreizējā migrācijas vilnī bija iesaistīti ap 60 miljoniem bēgļu, kas bija lielākais skaits zināmajā cilvēces vēsturē.[22]
Kopš 2015. gada aprīļa Eiropas Savienība palielināja finansējumu robežsardzes operācijām Vidusjūrā un izstrādāja plānu, lai cīnītos ar migrantu kontrabandu, ierosinot valstu kvotu sistēmu un sadalot patvēruma meklētājus pa Eiropas Savienības valstīm. Dažas Šengenas zonā esošas valstis atjaunoja robežkontroli, radās domstarpības starp valstīm, kas vēlējās uzņemt patvēruma meklētājus, un valstīm, kuras bija pret viņu uzņemšanu.
Situācija Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]2013. gadā Latvijā tika saņemti 185 patvēruma pieteikumi, 22 personām tika piešķirts alternatīvais statuss, 14 personām — bēgļa statuss. 2014. gadā tika saņemti 364 pieteikumi, 21 personai tika piešķirts alternatīvais statuss, 3 personām — bēgļa statuss.[23]
2015. gada 6. jūlijā Latvijas valdība piekrita uzņemt 250 bēgļus, kas Latvijā ierastos divu gadu laikā.[24] Pret bēgļu uzņemšanu iebilda Nacionālā apvienība. 2015. gada 22. septembrī Eiropas Savienības iekšlietu ministru sanāksmē tika nolemts palielināt dalībvalstīs uzņemamo bēgļu skaitu, Latvijai šo skaitli palielinot līdz 531 bēglim.[25]
Līdz 2016. gada septembrim Latvijā ieradušies 73 bēgļi.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Diagrammas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Europe migrant crisis».
- ↑ «The battle over the words used to describe migrants».
- ↑ «Europe’s Migration Crisis».
- ↑ «Refugees or migrants – what’s in a word?».
- ↑ «European migrant crisis: A country-by-country glance».
- ↑ "Europe's African Refugee Crisis: Is the Boat Really Full?". Der Spiegel. 15 April 2014.
- ↑ «UNHCR chief issues key guidelines for dealing with Europe's refugee crisis». UNHCR."This is a primarily refugee crisis, not only a migration phenomenon".
- ↑ «European Refugee Crisis 2015: Why So Many People Are Fleeing The Middle East And North Africa». International Business Times. 2015. gada 3. septembris.
- ↑ «What You Need to Know About Europe's Refugee Crisis: Q&A». Bloomberg. 2015. gada 8. septembris.
- ↑ «UNHCR viewpoint: 'Refugee' or 'migrant' – Which is right?». UNHCR."The majority of people arriving this year in Italy and Greece especially have been from countries mired in war or which otherwise are considered to be 'refugee-producing' and for whom international protection is needed. However, a smaller proportion is from elsewhere, and for many of these individuals, the term 'migrant' would be correct."
- ↑ «Refugee crisis: apart from Syrians, who is travelling to Europe?». The Guardian. 2015. gada 10. septembris.
- ↑ «Europe's Migration Crisis». Council on Foreign Relations. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 23. septembrī. Skatīts: 2015. gada 7. novembrī.
- ↑ «Migrant crisis: Explaining the exodus from the Balkans». BBC News. Skatīts: 2015. gada 19. septembris.
- ↑ «Refugees and migrants crossing the Mediterranean to Europe». United Nations High Commissioner for Refugees. 2015. gada 11. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 16. aprīlī. Skatīts: 2015. gada 7. novembrī.
- ↑ «Europe migrant crisis». BBC News.
- ↑ «Asylum statistics». EUROSTAT. Skatīts: 2015. gada 4. septembris.
- ↑ «EU Member States granted protection to more than 185 000 asylum seekers in 2014». EUROSTAT.
- ↑ «euronews – Data raises questions over EU's attitude towards asylum seekers». euronews.com. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 28. martā. Skatīts: 2015. gada 28. augusts. Arhivēts 2016. gada 28. martā, Wayback Machine vietnē.
- ↑ «Which Countries Are Under the Most Strain in the European Migration Crisis?». The New York Times. 2015. gada 28. augusts. Skatīts: 2015. gada 28. augusts.
- ↑ «185 000 first time asylum seekers in the EU in the first quarter of 2015». EUROSTAT. 2015. gada 18. jūnijs.
- ↑ «Over 210 000 first time asylum seekers in the EU in the second quarter of 2015». EUROSTAT. 2015. gada 18. septembris.
- ↑ Rod Nordland. «A Mass Migration Crisis, and It May Yet Get Worse». The New York Times, 2015. gada 31. oktobris. Skatīts: 2015. gada 1. novembris.
- ↑ 23,0 23,1 «Bēgļu kvotas: aiz statistikas - cilvēku traģēdijas; Latvija iebilst NA stingrās pozīcijas dēļ». LSM.lv. Skatīts: 2015. gada 7. novembrī.
- ↑ «Latvija brīvprātīgi uzņems 250 bēgļus». LSM.lv. 2015. gada 6. jūlijā. Skatīts: 2015. gada 7. novembrī.
- ↑ LETA. «Kozlovskis: Latvijai pagaidām kopumā būs jāuzņem 531 bēglis». Diena.lv, 2015. gada 22. septembrī. Skatīts: 2015. gada 7. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Eiropas migrantu krīze.- Galvenie migrācijas ceļi uz Eiropas Savienību Arhivēts 2016. gada 20. martā, at Archive-It
- Latvijas Sabiedriskā medija raksti:
