Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"
Vadītājs Raivis Dzintars
Dibināta 2011. gada 23. jūlijā
Veidojusies no Tēvzemei un Brīvībai/LNNK un Visu Latvijai!
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Ideoloģija nacionālisms, konservatīvisms
Politiskā pozīcija labēja (pēc citiem avotiem līdz galēji labēja[1])
Eiropas filiāles Eiropas Konservatīvo un Reformistu Alianse
Eiropas Parlamenta grupa Eiropas Konservatīvo un Reformistu Grupa
Saeima
17 / 100
Eiroparlaments
1 / 8
Valdība
3 / 14
Rīgas dome
6 / 60
Vadītās pašvaldības Bauskas n., Engures n., Kocēnu n., Priekules n., Rundāles n., Saulkrastu n., Siguldas n., Smiltenes n.[2]
Mājaslapa
www.nacionalaapvieniba.lv

Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" (saīsināti: Nacionālā apvienība vai VL-TB/LNNK) ir 2011. gada 23. jūlijā izveidota nacionāli konservatīva politiskā partija Latvijā, kuras deklarētā prioritāte ir latviešu nacionālo interešu aizstāvība, ko partija formulē kā mērķi "panākt labklājību, taisnīgumu un drošību nacionālā – latviskā Latvijā".[3] Tā izveidota, apvienojoties partijām "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" un "Visu Latvijai!", kas iepriekš piedalījās vēlēšanās ar tāda paša nosaukuma politisko partiju apvienību.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā apvienība kā partiju apvienība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2010. gada maijā tika ziņots, ka TB/LNNK un "Visu Latvijai!" domā par dalību neilgi pirms tam izveidotajā politiskajā apvienībā "Vienotība".[4] 28. maijā "Vienotība" paziņoja, ka nav vienojusies ar šīm partijām.[5] 31. maijā TB/LNNK un "Visu Latvijai!" paziņoja par jaunas apvienības izveidi, lai piedalītos tā paša gada rudenī gaidāmajās 10. Saeimas vēlēšanās.[6] 2. jūlijā tika paziņots, ka apvienības pilns nosaukums būs "Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"", to vadīs TB/LNNK priekšsēdētājs Roberts Zīle un tās devīze būs "Vienoti latviskai Latvijai".[7] 4. jūlijā notika dibināšanas kongress, kurā apvienības izveidi atbalstīja visi 300 delegāti.[8] 15. jūlijā četri deputāti no bijušās TB/LNNK frakcijas un bijušais neatkarīgais deputāts, "Visu Latvijai!" biedrs Visvaldis Lācis izveidoja apvienības Saeimas frakciju.[9] 22. jūlijā apvienība paziņoja, kas būs tās vēlēšanu sarakstu līderi,[10] bet 30. jūlijā reģistrēja sarakstu vēlēšanām.[11] 10. Saeimas vēlēšanās apvienība ieguva 7,67% balsu un 8 deputātu vietas.[12] 2011. gada 8. martā pēc skandāla ar meitas nodarbināšanu un dzīvokļa īri Visvaldis Lācis izstājas no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas.[13]

2011. gada pavasarī Nacionālā apvienība organizēja parakstu vākšanu par grozījumiem Satversmē, lai visās valsts skolās pakāpeniski pārietu uz mācībām tikai valsts valodā. Lai gan tika savākti 120 433 paraksti, ar tiem nebija pietiekami, lai ierosinātu referendumu.[14] 2011. gada 23. jūlijā, vienā dienā ar referendumu par 10. Saeimas atlaišanu, "Visu Latvijai!" un TB/LNNK apvienojās vienā partijā, kura tika nosaukta tāpat kā iepriekš veidotā apvienība,[15] bet par partijas līdzpriekšsēdētājiem tika ievēlēti Raivis Dzintars un Gaidis Bērziņš.[16] 11. Saeimas vēlēšanās Nacionālā apvienība ieguva 13,88% balsu un 14 deputātu vietas,[17] tādējādi dubultojot savu pārstāvniecību Saeimā. Nacionālā apvienība bija vienīgā partija, kuras visi 10. Saeimas deputāti tika pārvēlēti arī 11. Saeimā.

Pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība iesaistījās Valda Dombrovska valdībā kopā ar Vienotību un (Zatlera) Reformu partiju, panākot, ka ārpus valdības tika atstāts vēlēšanās uzvarējušais Saskaņas centrs. Šajā valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende un tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš,[18] bet papildus tam Nacionālā apvienība uzņēmās cīņu par uzlabojumiem demogrāfijā[19][20] un pret termiņuzturēšanās atļauju tirdzniecību.[21] 2012. gada 21. jūnijā, pēc konflikta ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski jautājumā par holokausta laikā zaudēto ebreju kopienas īpašumu kompensāciju, tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš atkāpās no ministra amata[22] un viņu šajā amatā nomainīja Jānis Bordāns,[23] kurš pēc tam iestājās Nacionālo apvienību veidojošajā TB/LNNK.[24]

2013. gada 16. aprīlī, lai uz biedrības Demokrātiskie patrioti bāzes veidotu jaunu partiju, no Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas izstājās deputāts Dāvis Stalts.[25] 2013. gada pašvaldību vēlēšanās Nacionālā apvienība trīskāršoja savu pārstāvniecību pašvaldību domēs, iegūstot vairāk kā 150 deputātu mandātus vairāk kā 50 pašvaldībās un mēra amatus Bauskas, Engures, Kocēnu, Krustpils, Priekules un Saulkrastu novados, bet Rīgas domē kļūstot par plašāk pārstāvēto no t.s. "latviešu partijām".[26] Tā kā biedrība "Demokrātiskie patrioti" bija paziņojuši par partijas veidošanu[27] un Jānis Bordāns aktīvi iesaistījās tās darbībā, 1. novembrī TB/LNNK izslēdza viņu no savām rindām un Nacionālā apvienība atsauca Jāni Bordānu no tieslietu ministra amata.[28]

Nacionālā apvienība kā partija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongresā 2013. gada 7. decembrī "Visu Latvijai!" un TB/LNNK pabeidza apvienošanās procesu vienā partijā.[29] Laimdotas Straujumas valdībā Nacionālo apvienību pārstāvēja kultūras ministre Dace Melbārde, tieslietu ministre Baiba Broka un vides un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis,[30] kuru pēc atlaišanas par dalību 16. marta Leģionāru piemiņas dienas gājienā[31] nomainījis Romāns Naudiņš, Eināram Cilinskim kļūstot par ministrijas parlamentāro sekretāru.[32] 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanās 2014. gada 24. maijā Nacionālā apvienība ieguva 14,25% balsu (otru lielāko balsu skaitu aiz Vienotības) un 1 no 8 Latvijas deputātu vietām. Pārvēlēts tika jau 6. un 7. Eiropas Parlamenta sasaukumā strādājošais Roberts Zīle.[33] 28. jūlijā tieslietu ministre Baiba Broka paziņoja par demisiju,[34] un viņas vietā Saeima par ministru ievēlēja Gaidi Bērziņu.[35]

Nacionālā apvienība piedalījās 12. Saeimas vēlēšanās ar 7. kārtas numuru.[36]

Tradīcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nacionālā apvienība kā "Visu Latvijai!" pēctece ir pārņēmusi arī vairumu no tās aizsāktajām tradīcijām, no kurām atpazīstamākās ir 18. novembra lāpu gājiens, 16. marta - Leģionāru piemiņas dienas - karogu aleja pie Brīvības pieminekļa, 15. maija sarkan-balt-sarkani karogotais "Vienības brauciens" un 23. augusta svecīšu ugunsceļš par godu Baltijas ceļam.[37] 2015. gada 18. novembrī, neskatoties uz spēcīgo lietu, Nacionālās apvienības organizētajā lāpu gājienā piedalījās vairāk nekā 15 000 cilvēku.[38]

Dalība vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saeimas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Kopā balsis Procenti balsu Rīga: % (balsis) Vidzeme: % (balsis) Kurzeme: % (balsis) Zemgale: % (balsis) Latgale: % (balsis) Deputātu vietas
2010 10. Saeimas vēlēšanas 74 029 7,67% 7,40% (21 821) 9,95% (26 349) 7,82% (9 446) 9,15% (12 455) 3,09% (3 958)
8 / 100
2011 11. Saeimas vēlēšanas 127 208 13,88% 13,40% (38 086) 17,35% (45 613) 14,64% (17 499) 15,52% (20 660) 4,58% (5 350)
14 / 100
2014 12. Saeimas vēlēšanas 151 568 16,61% 15,92% (49 407) 20,28% (51 261) 18,31% (21 239) 19,01% (24 219) 5,14% (5 442)
17 / 100

Eiropas Parlamenta[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Kopā balsis Procenti balsu Rīga: % (balsis) Vidzeme: % (balsis) Kurzeme: % (balsis) Zemgale: % (balsis) Latgale: % (balsis) Deputāti
2014 8. Eiropas Parlamenta vēlēšanas 63 229 14,25% 14,45% (21 382) 16,36% (20 811) 16,31% (8 967) 15,12% (9 153) 5,49% (2 916)
1 / 8

Roberts Zīle

Pašvaldību[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rīgas dome Vidzemes pašvaldības Kurzemes pašvaldības Zemgales pašvaldības Latgales pašvaldības
2017 2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas 17,86% (40 920)
6 / 60
Republikas pilsētas: Jūrmala (2), Valmiera (1)

Novadi: Alojas (3), Amatas (1), Alūksnes (2), Baldones (4), Babītes (1), Burtnieku (2), Carnikavas (1), Cēsu (1), Garkalnes (1), Ikšķiles (2), Jaunpiebalgas (2), Kocēnu (11), Lielvārdes (1), Limbažu (1), Madonas (2), Mārupes (2), Ogres (8[39]), Olaines (2), Priekuļu (3), Ropažu (1), Salacgrīvas (3), Salaspils (2), Saulkrastu (7), Siguldas (12[40]), Smiltenes (9), Stopiņu (2), Valkas (3)

Republikas pilsētas: Ventspils (4[41])

Novadi: Aizputes (9), Brocēnu (2), Grobiņas (1), Kuldīgas (2), Priekules (9), Rojas (2), Saldus (1), Talsu (2), Ventspils (4)

Republikas pilsētas: Jelgava (2), Jēkabpils (1)

Novadi: Aizkraukle (1), Aknīste (1), Auce (3), Bauskas (4), Dobeles (4), Engures (14), Iecavas (7), Jaunjelgavas (2), Jelgavas (2), Jēkabpils (1), Kandavas (2), Kokneses (2), Krustpils (4), Neretas (2), Ozolnieku (3), Pļaviņu (2), Salas (1), Tērvetes (1), Tukuma (2), Vecumnieku (5), Viesītes (1?)

Republikas pilsētas: Rēzekne (2[42])

Novadi: Balvu (1), Preiļu (8[43]), Rēzeknes (5[42])

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Auers; Kasekamp, Comparing Radical-Right Populism in Estonia and Latvia, pp. 235–236
  2. «2017. gada pašvaldību vēlēšanas». Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 2017-06-29.
  3. Nacionālās apvienības plašā programma. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)
  4. «TB/LNNK varētu startēt kopā ar 'Vienotību'; domā arī 'Visu Latvijai'». Delfi. 2010.05.15. Skatīts: 2010.07.19.
  5. «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.28. Skatīts: 2010.07.19.
  6. «'Vienotība' nevienojas ar TB/LNNK un 'Visu Latvijai!'». Delfi. 2010.05.31. Skatīts: 2010.08.05.
  7. «VL/TB/LNNK apvienību, visticamāk, vadīs Zīle». Delfi. 2010.07.02. Skatīts: 2010.08.05.
  8. «VL/TB/LNNK dibināšanas kongresā sola stiprināt latviešu valodu». Delfi. 2010.07.04. Skatīts: 2010.08.05.
  9. «Nodibina apvienības 'VL-TB/LNNK' Saeimas frakciju». Delfi. 2010.07.15. Skatīts: 2010.08.05.
  10. «VL-TB/LNNK sarakstu līderi — Rasnačs, Dzintars, Bērziņš, Parādnieks un Tabūns». Delfi. 2010.07.22. Skatīts: 2010.08.05.
  11. «VL-TB/LNNK sola atcelt imigrācijas atvieglojumus investoriem». Delfi. 2010.07.30. Skatīts: 2010.08.05.
  12. 10. Saeimas vēlēšanu rezultāti, informācija CVK mājas lapā
  13. 16. marta priekšvakarā Visvaldis Lācis izstājas no "Visu Latvijai!". KasJauns.lv (2011.03.08.)
  14. Parakstu vākšana par grozījumiem Latvijas Republikas Satversmē. 2011.gada 11.maijs - 9.jūnijs. informācija CVK mājas lapā
  15. «Dzintars un Zīle vadīs jaunu partiju». Ir. 2011.07.23. Skatīts: 2011.07.23.
  16. Nacionālās apvienības vēsture. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)
  17. 11. Saeimas vēlēšanu rezultāti, informācija CVK mājas lapā
  18. Saeima izsaka uzticību Dombrovska trešajai valdībai. Delfi (2011.10.25)
  19. 'Demogrāfijas ultimāts': koalīcija vienojas par papildu naudu; NA atbalstīs budžetu. Delfi (2012.10.22.)
  20. Laba ziņa jaunajiem vecākiem jeb panāktais demogrāfijā. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.06.)
  21. Koalīcijas vienošanās par termiņuzturēšanās atļauju regulējumu. NacionalaApvieniba.lv (2013.10.11.)
  22. Premjers pieņem tieslietu ministra demisiju; pienākumus uz laiku uztic Jaunzemei-Grendei Delfi (2012.06.21.)
  23. Saeima tieslietu ministra amatā ievēl Jāni Bordānu. Delfi (2012.07.05.)
  24. Bordāns pievienojas TB/LNNK. Delfi (2012.07.18.)
  25. Deputāts Stalts pametīs NA frakciju Delfi (2013.04.15.)
  26. NA bilance – trīskāršots deputātu skaits un Baiba Broka kā latviskās Rīgas līdere. NacionalaApvieniba.lv (2013.06.05.)
  27. Biedrība «Demokrātiskie patrioti» rudenī pārtaps partijā. Tvnet (2013.08.25.)
  28. Par dalību citas partijas veidošanā TB/LNNK izslēdz Jāni Bordānu un NA atsauc viņu no tieslietu ministra amata. NacionalaApvieniba.lv (2013.11.01.)
  29. Nacionālās apvienības 3. kongress. NacionalaApvieniba.lv (2013.12.10.)
  30. Apstiprināta Laimdotas Straujumas valdība. Delfi (2014.01.22.)
  31. Straujuma parakstīs rīkojumu par Cilinska atbrīvošanu. Latvijas Avīze (2014.03.14.)
  32. Saeima Naudiņu apstiprina vides ministra amatā. Tvnet (2014.03.27.)
  33. 2014. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanu rezultāti. CVK mājas lapa (2014.05.26.)
  34. «Demisionē tieslietu ministre Broka». Delfi.lv. Skatīts: 2014. gada 29. jūlijā.
  35. «Saeima Gaidi Bērziņu apstiprina tieslietu ministra amatā». Delfi.lv. 2014. gada 21. augustā. Skatīts: 2014. gada 21. augustā.
  36. Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!" — "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" kandidātu saraksts un programma 12. Saeimas vēlēšanām. CVK mājas lapa (2014.08.19.)
  37. Nacionālās apvienības tradīcijas. NacionalaApvieniba.lv (2014.02.01.)
  38. FOTO: Lāpu gājienā dodas vairāk nekā 15 tūkstoši cilvēku, Latvijas Avīze
  39. kopējā sarakstā ar LZS
  40. kopējā sarakstā ar "Reģionu aliansi"
  41. kopējā sarakstā ar LRA un "Vienotību"
  42. 42,0 42,1 kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un "Vienotību"
  43. kopējā sarakstā ar "Latgales partiju" un LZS

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]