Elama

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Aptuvena Elamas valsts atrašanās vieta Persijas līča tuvumā

Elama (elamītu: Haltamti)[1] bija Seno laiku pirms irāņu civilizācija mūsdienu Irānas dienvidu un rietumu teritorijās, uz austrumiem no Senās Divupes. Tā pastāvēja aptuveni no 2700. gada p.m.ē. līdz 539. gadam p.m.ē., kad to pilnībā pakļāva Ahemenīdu impērija. Elamas administratīvais centrs jeb galvaspilsēta bija Sūsa, tādēļ šī civilizācija (reti) tiek dēvēta par Sūsiānu. Informācija par šo civilizāciju ir ļoti nepilnīga, tā galvenokārt ir nākusi no Senās Divupes avotiem.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Civilizācija kultūras jomā allaž ir bijuši cieši saistīta ar Seno Divupi. Elamīti izmantoja ķīļrakstu, kuru aizguva no Akadas valsts, iespējams, tāpēc ka no 2334. gada p.m.ē. līdz 2154. gadam p.m.ē. lielākas vai mazākas Elamas teritorijas viņi kontrolēja. Vienlaicīgi Elamu regulāri apdraudēja kalnu tauta guti un tad trešā Ūras dinastija. Tiklīdz Ūras vara panīka, elamīti atguva pilnīgu neatkarību.

Ap 1600. gadu p.m.ē. Elamai un Babilonijai uzbruka jauni iebrucēji kasīti. Gandrīz nekas nav zināms par Elamu līdz 13. gadsimtam p.m.ē., kad elamīti atkal kļuva par ievērojamu spēku reģionā. Elamīti devās karagājienos uz Seno Divupi. Uz neilgu laika posmu elamīti kontrolēja visu Divupes daļu uz austrumiem no Tigras upes. Šo Elamas uzplaukumu apturēja Babilonas valdnieks Nebukadnecars I (valdīja aptuveni no 1119. līdz 1098. gadam p.m.ē.). Viņš iekaroja arī Elamas galvaspilsētu Sūsu. Atkal aptuveni par 300 gadus ilgu periodu gandrīz nekas nav zināms par Elamu. 640. gadā p.m.ē. Sūsā iebruka asīriešu valdnieks Ašurbanipals. Pēc tam iebruka persiešu Ahemenīdu impērija, Elamai kļūstot par vienu no impērijas satrapijām. Pilnībā Elama tika pakļauta 539. gadā p.m.ē.

Kultūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čogas-Zanbilas zikurāts mūsdienās

Elamas kultūras sasniegumi šķiet nav bijuši plaši. Rakstiskie avoti ir ļoti ierobežoti. Vēl mazāk ir zināms par elamītu reliģisko pārliecību, jo elamītu valodā nav atrasti reliģiski teksti vai eposi. Viņu valoda nav skaidri saprotama un nav atrastas citas valodas, kas būtu radnieciskas elamītu valodai. Tiek uzskatīts, ka tā bija izolēta valoda. Elamas mākslā un arhitektūra ir stipri jūtama Babilonijas ietekme. Viena no Elamas kultūras spilgtākajām vērtībām, kas saglabājusies līdz mūsdienām, ir Čogas-Zanbilas zikurāts.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Roland Kent. Old Persian: Grammar, Texts & Lexicon. American Oriental Series 33). American Oriental Society, 1953. 53. lpp. ISBN 0-940490-33-1.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]