Ķīļraksts

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šumēru ķīlraksts, 26. gadsimts p.m.ē.

Ķīļraksts ir ideogrāfiskā rakstība, senākā zināmā rakstības forma.[1] To izgudroja šumeri ap 3000. gadu p.m.ē. un tas iesākās kā piktogrammu sistēma. Ar laiku bilžu attēlojumi kļuva vienkāršāki un abstraktāki, izveidojās ķīļraksts. Ķīļraksts tika rakstīts uz māla plāksnītēm ar neasiem irbuļiem. Irbuļa iespiedumi bija ķīļveida (koka lapas formā, gandrīz trijstūra formā) no kurienes arī nāk nosaukums ķīļraksts. Šumeru rakstība tika ņemta par pamatu senpersiešu un ugriešu nacionālajiem alfabētiem. Pēdējo reizi ķīļrakstu izmantoja mūsu ēras 1. gadsimtā.

Arhaiskais ķīļraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

SAG zīmes izmaiņas laika gaitā:
1. bilde ir piktogramma, lietota ap 3000. gadu p.m.ē.
2. bilde ir tā pati piktogramma, tikai citā leņķī, lietota ap 2800. gadu p.m.ē.
3. bilde attēloja šo simbolu arhaiskajos monumentālajos uzrakstos ap 2600. gadu p.m.ē.
4. bilde ir simbols rakstīts māla plāksnītēs, tas ir jaunāks 3. bildē attēlotā simbola variants, ko jau var saukt par ķīļrakstu.
5. bilde attēlo zīmes rakstību ap 3. gt. beigām p.m.ē.
6. bilde attēlo zīmi, kā tā tika lietota senasīriešu rakstā ap 2. gt. sākumu p.m.ē.
7. bilde attēlo vienkāršoto asīriešu rakstu zīmi, lietotu no 1. gt. p.m.ē. līdz ķīļraksta izmiršanai.

3. gt. vidū p.m.ē. šumeri izmainīja piktogrammu rakstīšanas virzienu (tās tika pagrieztas par 90 grādiem pulksteņrādītāja virzienā) un sāka lietot irbuli ķīļraksta zīmju iespiešanai mālā. Šie 2 pilnveidojumi padarīja rakstīšanu ātrāku un vienkāršāku. Ķīļraksta plāksnītes tika apdedzinātas ceplī, ja bija nepieciešami tās ilgstoši saglabāt, ja nē — tās tika izmestas. Daudzas māla plāksnītes tika atrastas pateicoties tam, ka iebrukumu laikā mājas, kurās glabājās plāksnītes, tika sadedzinātas un plāksnītes izcepās. Ķīļraksts tika plaši izmantots piemiņas rakstos, lai iemūžinātu valdnieka sasniegumus.

Akadiešu ķīļraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arhaisko ķīļrakstu pārņēma akadieši ap 2500. gadu p.m.ē., un ap 2000. gadu p.m.ē. tas bija attīstījies par senasīriešu ķīļrakstu, stipri modificētu šumeru ķīļrakstu. Šajā laikā agrākās piktogrammas tika vienkāršotas un kļuvušas abstraktākas. Tajās tika lietoti 5 galvenie ķīļu veidi: horizontālais, vertikālais, augšupvērstais un lejupvērstais diagonālais un āķveida ķīlis. Ķīļu garumi varēja mainīties pēc vajadzības izņemot āķveida ķīli, kura garums bija nemainīgs. Parasti zīmes sastāvēja no 5 līdz 10 ķīļiem, bet bija arī zīmes, kuras sastāvēja no 20 un vairāk ķīļiem. Garākā zīme sastāvēja no 31 ķīļa.

Asīriešu ķīļraksts[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Senasīriešu ķīļrakstu pārņēma hiti (hitīti) un ap 1800. gadu p.m.ē. tas pārtapa par hitu valodu. Laikā no 10. gs. līdz 6. gs. p.m.ē. (dzelzs laikmetā) asīriešu ķīļraksts vienkāršojās vēl vairāk. Ķīļraksts bija pazudis līdz 1835. gadam, kad brits Henrijs Roulingsons Persijā (mūsdienu Irānā) atrada Bahistunas uzrakstus.[2]

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]