Elektrolīts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Elektrolīts ir viela, kas satur brīvus jonus. Elektrolīti vada elektrību (jonvadītspēja), parasti elektrolīti ir šķīdumi vai kausējumi. Cietie elektrolīti ir iespējami, taču mazāk pazīstami. Vielas, kuru ūdens šķīdumi elektrisko strāvu nevada, sauc par neelektrolītiem. Elektrolīti ir skābes, bāzes un sāļi.

Elektrolītu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Elektrolītus iedala pēc to disociācijas pakāpes.

  • Stiprie elektrolīti šķīdumā gandrīz pilnībā ir sadalījušies jonos. Tie ir saliktas vielas ar jonu saiti vai arī savienojumi ar polāru kovalento saiti. Tās jau nelielā atšķaidījumā pilnīgi sadalās jonos. Šo vielu šķīdumu elektrovadītspējas eksperimentāla pārbaude parādīja, ka, atšķaidot šos šķīdumus, jonu skaita pieaugums ir šķietams - patiesībā tas paliek iepriekšējais un palielinās tā sauktā šķietamā disociācijas pakāpe. Pie stiprajiem elektrolītiem pieder stipras skābes, sārmi, kā arī ūdenī šķīstošie sāļi.
  • Vidēji stiprie elektrolīti ir tie, kuru disociācijas pakāpes α ir no 5% līdz 30%. Pie vidēji stiprajiem elektrolītiem pieder vidēji stipras skābes, kā arī mazšķīstošas bāzes un sāļi.
  • Vājie elektrolīti šķīdumā galvenokārt satur nedisociējušas molekulas. Pie vājajiem elektrolītiem pieder tīrs ūdens, vājas skābes, kā arī ūdenī nešķīstošas bāzes un sāļi.

Elektrolīta disociācijas pakāpe ir atkarīga no vielas īpašībām un koncentrācijas. Disociācija ir elektrolītu sadalīšanās jonos šķīdinātāja ietekmē. Koncentrētos šķīdumos disociācijas pakāpe parasti samazinās.

Elektrolīze[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Elektrolīze

Elektrolītus ir iespējams sadalīt ar elektrolīzi (tās elektrisko un ķīmisko procesu rezultātā no elektrolīta, kurā plūst strāva, uz tajā iegremdētajiem elektrodiem izdalās tīras vielas).

Elektrolītiskā disociācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Elektrolītiskā disociācija

Elektrolītiskā disociācija ir izšķīdinātu neitrālu vielu molekulu sadalīšanās jonos. Vienlaikus ar to šķīdumā norisinās pretējs process rekombinācija (molekulu veidošanās no joniem). Starp abiem procesiem pastāv dinamisks līdzsvars, un disociēto molekulu skaits šķīdumā nemainās. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. V. Fļorovs, I. Kolangs, P. Puķītis, E. Šilters. Fizikas rokasgrāmata. Zvaigzne, 1985. 226. lpp.