Elektromagnētisko viļņu skala

Vikipēdijas lapa
Elektromagnētisko viļņu skala

Elektromagnētisko viļņu skala ir elektromagnētisko viļņu sakārtojums pēc viļņa garuma vai viļņa svārstību frekvences. Skala sniedzas no zemas frekvences viļņiem, ko mūsdienās izmanto radio, līdz gamma starojumam (augstas frekvences viļņi). Tādējādi tiek aptverts garums no vairākiem tūkstošiem kilometru līdz pat atoma daļai līdzīgiem attālumiem.

Lielo viļņa garumu robeža ir pats Visums, pašreiz tiek uzskatīts, ka īso viļņa garumu robeža ir netālu no Planka garuma,[1] taču būtībā pati skala ir bezgalīga un nepārtraukta.

Parasti elektromagnētisko viļņu skalā izšķir trīs plašus viļņu diapazonus: radioviļņus, gaismas viļņus, rentgena un gamma starojumu. Bet elektromagnētisko starojumu pēc viļņa garuma mēdz iedalīt vēl precīzāk — septiņos starojuma veidos:[2]

  1. Gamma starojums
  2. Rentgenstarojums
  3. Ultravioletais starojums
  4. Redzamā gaisma
  5. Infrasarkanais starojums
  6. Mikroviļņi
  7. Radioviļņi

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. U. A. Bakshi, A. P. Godse. Basic Electronics Engineering. Technical Publications, 2009. 8–10. lpp. ISBN 978-81-8431-580-6. Skatīts: 2011-10-16.[novecojusi saite]
  2. «Electromagnetic Spectrum». encyclopedia.com.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]