Eleusa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dievmāte Eleusa, no Andreasa Ricosa apļa, 15. gs. otrā puse, Grieķija
  • Nosaukums: Žēlojošā; Likofilussa (Saldais Skūpsts); Vladimiras, Donskas, Feodorovas
  • Svētku dienas: Vladimiras: 26.augusts, 23.jūnijs, 21.maijs; Feodorovas: 14.martā un 16.augustā; Donskas: 19.augustā
  • Avoti: Vēstījums par Tamerlanu
  • Ikonogrāfija: Dievmāte tur Kristus Bērnu uz vienas rokas, abu sejas saskaras ar vaigiem.

Eleusa (no grieķu valodas – žēlsirdīgā, baznīcslāvu – žēlojošā) – epitets, kurš attiecās uz daudziem Dievmātes tēliem, atainotiem dažādos ikonogrāfiskajos tipos (“Odigitrija”, “Glikofilussa”, “Kikkotissa”). Pēc būtības vārds Eleusa attiecas nevis uz attēlojumu, bet pašu Dievmāti. Šis epitets, atklājot Iemiesošanās un Ciešanu patiesumu, raksturoja Dievmātes īpašības un tāpēc varēja būt attiecināms uz jebkuru Viņas ikonu.[1] Krieviskajā tradīcijā epitets “Žēlojošā” attiecās uz Dievmātes tēliem “Glikofilussa”, tāpēc “Vladimiras Dievmāti” bieži dēvē par “Eleusu”. Tāpat Dievmātes ikona tiek saukta par “Glāstošo/Mīlošo”, kas redzama Akafista ciklā (24. pants) Markovas klostera (1361.-1380.g.) freskās. Senākā no ikonām, uz kuras saglabājies uzraksts Eleusa – ir Dievmātes tēls no Neofīta klostera Kiprā, kurā Dievmāte attēlota deisis kārtā lūgšanas pozā. Tiek uzskatīts, ka tieši šādā ikonogrāfijā Dievmāte tika attēlota mozaīkās un ikonās Dievmātes Eleusa baznīcā, Visavaldītāja klosterī Konstantinapolē, Komninu dinastijas kapeņu kompleksā.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Alfredo Tradigo ; translated by Stephen Sartarelli. Icons and saints of the Eastern Orthodox Church. Los Angeles : J.P. Getty Museum, 2006. 166–174. lpp. ISBN 978-0-89236-845-7.
  2. Galina Kolpakova; Irina Jazykova. Ikona : atlas pravoslavnoj ikony. Moskva : Feorija, 2013. 484. lpp. ISBN 978-5-91796-022-7.