Elija, Ēlijāhu (ivritā: אֱלִיָּהוּ, Eliyahu — ‘mans DievsJahve’) bija pravietis un brīnumdaris, kas darbojās 9. gadsimta p. m. ē. sākumā un vidū Izraēlas ķēniņvalsts ziemeļu daļā. Cīnījies par monoteistisko jūdaismu, pret kanaāniešu Baala kultu.[1] Aktīvi darbojies valsts dzīvē.[1] Viņam bija māceklis Elīsa, kas arī veica dažādus brīnumdarbus.[1]