Emīls Šallops

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Emīls Šallops
Emil Schallopp
Emīls Šallops pirms 1900. gada
Emīls Šallops pirms 1900. gada
Personīgā informācija
Dzimis 1843. gada 1. augustā
Valsts karogs: Prūsijas karaliste Frīzaka, Prūsijas karaliste (tagad Karogs: Vācija Vācija)
Miris 1919. gada 9. aprīlī (75 gadi)
Valsts karogs: Vācija Berlīne, Vācija
Pilsonība Karogs: Vācija Vācija
Nodarbošanās šahists

Emīls Šallops (vācu: Emil Schallopp; 1843. gada 1. augusts Frīzaka - 1919. gada 9. aprīlis Berlīne) bija Vācijas šahists.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piedzimis Brandenburgas pilsētā Frīzakā. No 1856. gada līdz 1861. gadam mācījies Berlīnes ģimnāzijā, kuru pabeidzis ar labām sekmēm. Skolas gados daudz interesējies par latīņu un grieķu valodām, sacerējis dzejoļus latīņu valodā, kā arī tulkojis vācu poēziju latīņu valodā. 1858. gadā apguvis stenogrāfiju, vēlāk no 1865. gada līdz 1872. gadam strādājis Prūsijas parlamentā par stenogrāfu, bet no 1872. gada bijis Vācijas parlamenta Reihstāga stenogrāfists. 1869. gadā apprecējies, taču 1879. gadā viņa pirmā sieva mirusi. Atkārtoti apprecējies 1881. gadā, taču arī otrā sieva mirusi 1884. gadā. Vēlāk apprecējies arī trešo reizi. No visām laulībām Šallopam bijuši septiņi bērni.[1]

Šahu iemācījies spēlēt 1856. gadā Berlīnē. 1861. gadā iepazinies ar pirmajām šaha grāmatām, un šī paša gada oktobrī pievienojies Berlīnes akadēmiskajam šaha klubam. 1863./64. gada ziemā kļuvis par Berlīnes šaha biedrības biedru. 1864. gadā nospēlējis dažas partijas pret Ādolfu Andersenu.[2] 1867. gadā piedalījies 6. Rietumvācijas šaha kongresā Ķelnē.[3] No 1879. līdz 1889. gadam bijis Berlīnes šaha savienības priekšsēdētājs. Daudz darba un pūļu ieguldījis Vācijas šaha savienības dibināšanā un kopš 1890. gada aprīļa bijis viens no tās ietekmīgākajiem biedriem. 1880. gadā bijis 4. vietā Vīsbādenes šaha turnīrā.[4] 1885. gadā dalījis 2. vietu Herefordas šaha turnīrā.[5] 1886. gadā bijis otrais Notingemas šaha turnīrā.[6] 1893. gadā zaudējis maču Andrejam Ašarinam.[7] 1898./99. gadā dalījis 2. vietu Berlīnes ziemas turnīrā.[8]

Daudz laika veltījis arī šaha literatūras izdošanai. Apkopojis daudzu šaha turnīru partijas (Leipciga - 1877, 1879, Parīze - 1878, Berlīne - 1881, Nirnberga - 1883), kā arī izdevis grāmatu, kas veltīta pirmajam mačam par Pasaules šaha čempiona titulu starp Vilhelmu Steinicu un Johannesu Cukertortu 1886. gadā. No 1887. gada līdz 1890. gadam bijis žurnāla "Deutsches Wochenschach" redaktors.

Šallopa vārdā ir nosaukts aizsardzības variants Karaļa gambītā - 1.e4 e5 2.f4 exf4 3.Zf3 Zf6.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]