Andrejs Ašarins

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Andrejs Ašarins
Andreas Ascharin
Andrejs Ašarins
Personīgā informācija
Dzimis 1843. gada 24. jūnijā
Valsts karogs: Krievijas Impērija Pērnava, Krievijas impērija (tagad Karogs: Igaunija Igaunija)
Miris 1896. gada 24. decembrī (53 gadi)
Valsts karogs: Krievijas Impērija Rīga, Krievijas impērija (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Augstskola Tērbatas universitāte

Andrejs Ašarins (vācu: Andreas Ascharin, krievu: Андрей Александрович Ашарин; dzimis 1843. gada 24. jūnijā Pērnavā, miris 1896. gada 24. decembrī Rīgā) bija vācbaltiešu/krievu pedagogs, literāts, tulkotājs un šahists.[1]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ašarins mācījās Tērbatas guberņas ģimnāzijā, bet no 1865. gada līdz 1874. gadam studēja tieslietas Tērbatas universitātē. Pēc studiju beigšanas 1875. gadā pārgāja uz dzīvi Pēterburgā un strādāja par līdzstrādnieku laikrakstos "St. Peterburger Herold" un "St. Peterburger Zeitung". 1879. gadā viņš pārcēlās uz dzīvi Rīgā un strādāja par vācu valodas un literatūras virsskolotāju Aleksandra un Lomonosova ģimnāzijās.[2] Papildus skolotāja darbam viņš strādā par ziņu žurnālistu vairākās vācu avīzēs.

Literārā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Plašu atpazīstamību Ašarins ieguva, kā krievu literatūras tulkotājs vācu valodā. Daudzus A. Puškina, M. Ļermontova, A. Tolstoja un N. Gogoļa darbus vācu lasītājs varēja pirmoreiz iepazīt pateicoties Ašarina tulkojumiem.[3] A. Ašarins sarakstījis arī vairākus savus dzejoļus.

Šaha panākumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēterburgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzturoties agrākās Krievijas galvaspilsētā, Ašarins ar labiem panākumiem spēlēja pret turienes šaha meistariem Čigorinu, Vinaveru, Alapinu, Šifersu un citiem.

Rīgā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1880. gada rudenī Rīgā viesojas Berlīnes meistars Emīls Šallops (1843-1919). Rīgas godu veiksmīgi aizstāvēja Ašarins, panākot pret spēcīgo pretinieku neizšķirtu. Vietējo šahistu vidū viņam pienācīgu pretinieku nebija. 1881. gada martā noslēdzās Amatu biedrības šaha kluba turnīrs. Spēcīgāko grupā pirmo godalgu izcīnīja Ašarins. Visās partijās viņš pretiniekiem deva priekšā zirdziņu.[4] Ašarina klātbūtnē šaha dzīve Rīgā strauji mainījās, tā auga gan kvantitatīvi gan kvalitatīvi. Ašarins, būdams augsti izglītots cilvēks, ātri vien pulcēja ap sevi plašu šaha līdzjutēju grupu, kas vēlāk kļuva par pamatu 1890. gadā jaundibinātai Rīgas Šaha biedrībai. Biedrības dibināšanas sapulce ievēlēja Ašarinu par savu priekšsēdētāju.[5] Pēc pieciem gadiem 1895. gadā Ašarins veselības dēļ no šī amata atteicās. 1895.-1896. gadā Ašarins bija jaunatvērtās šaha nodaļas redaktors laikrakstā "Düna Zeitung".

Publikācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Gedichte", Rīga 1878
  • "Russischer Novellenschatz", 2 Bände; Mitau 1879–1880
  • "Nordische Klänge. Russische Dichtungen in deutschen Übertragungen"; Rīga 1894
  • "Schach-Humoresken", Rīga, 1894

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • "Baltische Schachblätter". Herausgegeben von F. Amelung. Heft 5. Berlin, 1898

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Шахматы: Энциклопедический словарь. Гл. ред. А.Е. Карпов, 1990, 24.lpp., 621 lpp. ISBN 5-85 270-005-3
  2. I. Blaus. "Pirms 100 gadiem." - Šahs 1/1979 24.lpp. :Latvijas PSR Šaha federācijas un Centrālā šaha kluba orgāns. Rīga : [b. i.], 1959-1990. : ISSN 0201-8101.
  3. Становление шахматного этюда, Бондаренко Ф.С., Киев: Здоров’я, 144. c, 176 с.
  4. I. Blaus "Pirms 100 gadiem" - Šahs 2/1981 11.lpp. :Latvijas PSR Šaha federācijas un Centrālā šaha kluba orgāns. Rīga : [b. i.], 1959-1990. : ISSN 0201-8101.
  5. Bētiņš, Kārlis, Šahs Latvijā līdz 1940. gadam / Kārlis Bētiņš, Arv[īds] Kalniņš un V. Petrovs. Rīga : Valters un Rapa, 1940. 7. lpp., 315 lpp. : il. ; 24 cm.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]