Enkes komēta

Vikipēdijas lapa
2P/Encke
Atklāšana
Atklājējs/i Pjērs Mešēns
Atklāšanas datums 1786. gadā
Apzīmējumi
Mazās planētas apzīmējums

1786 I; 1795; 1805; 1819 I; 1822 II; 1825 III; 1829; 1832 I; 1835 II;

1838; 1842 I; 1845 IV
Orbitālie parametri
Epoha 2006. gada 22. septembris (JD 2454000.5)
Afēlijs 4.11 AU
Perihēlijs 0.3302 AU
Lielā pusass (rādiuss) 2.2178 AU
Ekscentricitāte 0.8471
Apriņķojuma periods 3.30 a
Slīpums 11.76°

Enkes komēta (oficiālais apzīmējums 2P/Encke) ir periodiskā komēta, kura pie Saules atgriežas ik pēc 3,3 gadiem. Komēta nosaukta vācu astronoma Johana Franča Enkes (Johann Franz Encke) vārdā. Viņš veica nopietnus komētas orbītas aprēķinus un spēja apvienot vairākus agrākos novērojumus 1786 (2P/1786 B1), 1795 (2P/1795 V1), 1805 (2P/1805 U1) un 1818 (2P/1818 W1), nosakot, ka tas ir viens un tas pats debess ķermenis. 1819. gadā viņš savus novērojumus publicēja žurnālā Correspondance astronomique un precīzi paredzēja nākamo komētas atgriešanos 1822. gadā.

Kā redzams no komētas oficiālā apzīmējuma, tā ir otra atklātā periodiskā komēta. Pirmā bija Haleja komēta. Ir neparasti tas, ka komēta nav nosaukta sava atklājēja vārdā (franču astronoms Pjērs Mešēns (Pierre Méchain) komētu atklāja 1786. gadā), bet gan personas vārdā, kura izskaitļoja komētas orbītu.

2007. gadā komētas asti „atrāva” nost izmaiņas magnētiskajā laukā, kuras izraisīja spēcīgs Saules uzliesmojums[1].

Komētas orbītā esošās vielas daļiņas izraisa vairākas meteoru plūsmasTaurīdas. Novembrī ir vērojamas Ziemeļu un Dienvidu Taurīdas, jūnija beigās, jūlija sākumā Beta Taurīdas.

Pēdējoreiz komēta perihēlijā atradās 2010. gada 6. augustā. Nākamreiz vistuvāk Saulei tā nonāks 2013. gada 21. novembrī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]