Ernests Šekltons
|
Ernests Henrijs Šekltons (angļu: Ernest Henry Shackleton, dzimis 1874. gada 15. februārī, miris 1922. gada 5. janvārī) bija īru izcelsmes britu polārpētnieks, četru ekspedīciju uz Antarktiku dalībnieks.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ernests Šekltons ir dzimis Kildēras grāfistē, Īrijā, 48 kilometrus no Dublinas kā otrais desmit bērnu ģimenē. Jau no 16 gadu vecuma viņš strādāja uz tirdzniecības kuģiem, bet no 24 gadu vecuma bija jau kuģa kapteinis.
No 1901. līdz 1903. gadam Šekltons piedalījās Roberta Skota vadītajā ekspedīcijā ar kuģi "Discovery", kas pētīja Antarktīdas krastus Rosa jūras rajonā. Skots, Šekltons un Edvards Vilsons devās arī iekšzemes pārgājienā uz dienvidiem, sasniedzot 82° 11’ dienvidu platumu (aptuveni 850 km no Dienvidpola).
Pēc ekspedīcijas viņš atgriezās dzimtenē. 1904. gadā apprecējās, 1906. gadā kandidēja Lielbritānijas parlamenta vēlēšanās, bet netika ievēlēts.
No 1907. līdz 1909. gadam Ernests Šekltons vadīja ekspedīciju uz Antarktiku ar kuģi "Nimrod". Šekltons ar grupu devās uz Dienvidpolu, bet nokļuva līdz 88° 23' dienvidu platuma (aptuveni 180 km no Dienvidpola), sasniedzot Birdmora ledāju.
1914. gadā Ernests Šekltons organizēja jaunu ekspedīciju uz Antarktīdu ar kuģi "Endurance". Viņa mērķis bija kontinenta šķērsošana, jo Dienvidpolu pirms dažiem gadiem jau bija sasnieguši Roalds Amundsens un Roberts Skots, tādēļ šis pēc Šekltona uzskatiem bija izaicinošākais atlikušais mērķis. Tomēr ekspedīcija izvērsās katastrofā: "Endurance" iestrēga ledū Vedela jūrā un nogrima (kuģa vraku 2022. gada 5. martā atklāja vairāk nekā 3000 m dziļumā[1]). 1916. gadā ziemā avarējušā kuģa 22 vīru komanda četrus ar pusi mēnešus pavadīja Elefantas salā, kamēr pats Šekltons ar pieciem vīriem atvērtā glābšanas laivā veica 800 jūdzes garu ceļu līdz Dienviddžordžijas salai.[2] Elefantā palikušos augusta beigās izglāba čīliešu tvaikonis "Yelcho" kapteiņa Luisa Pardo vadībā, kam salas ziemeļu piekrastē jūrnieku apmetnes vietā uzstādīts piemineklis. Šekltona komandas neticamā izglābšanās dzimtenē gan netika atbilstoši novērtēta, jo Eiropā bija sācies Pirmais pasaules karš.
1921. gadā Šekltons atkal devās ekspedīcijā uz Antarktīdu ar kuģi "Quest", taču, ekspedīcijai vēl neuzsākot darbu, tās vadītājs 47 gadu vecumā negaidīti nomira ar sirdslēkmi un tika apbedīts Dienviddžordžijā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Endurance: Shackleton's lost ship is found in Antarctic». BBC News (en-GB). 2022-03-09. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2022. gada 9. marts. Skatīts: 2022-03-09.
- ↑ «The story of the men of Sir Ernest Shackleton’s ship S.Y. Endurance». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2013. gada 24. februārī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|