Dublina
| Dublina Baile Átha Cliath |
|||
|---|---|---|---|
 |
|||
|
|||
 Dublina
|
|||
| Koordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°WKoordinātas: 53°20′52″N 6°15′35″W / 53.34778°N 6.25972°W | |||
| Valsts |  Īrija |
||
| Apgabals | Lenstera | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 114,99 km2 | ||
| Iedzīvotāji | |||
| • kopā | 527 612 | ||
| • blīvums | 4 588,3/km² | ||
| Laika josla | WET (UTC0) | ||
| • Vasaras laiks (DST) | IST (UTC+1) | ||
| Mājaslapa | www |
||
 Dublina Vikikrātuvē |
|||
Dublina jeb pēc angliskās izrunas — Dablina[1] (angļu: Dublin ([ˈdʌblɨn]), īru: Baile Átha Cliath [blʲa:ˈklʲiəh]) ir Īrijas galvaspilsēta un šīs valsts lielākā pilsēta pēc iedzīvotāju skaita. Atrodas Īrijas austrumu piekrastē pie Īrijas jūras Lifijas upes grīvā.
Satura rādītājs
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rakstos pirmoreiz Dublinu pieminējis Ptolemajs mūsu ēras 140. gadā, kurš saucis to par Eblanu. Tomēr par oficiālo Dublinas dzimšanas gadu uzskata 988. gadu (pēc citiem datiem — 841. gadu) un to nodibina vikingi, kurus Anglijā sauca par dāņiem. 10. gadsimtā Dublinas teritorijā eksistēja divas apmetnes, vikingu — An Dubh Linn (latviešu: melnais dīķis), no kā cēlies pilsētas nosaukums angliski, un ķeltu — Áth Cliath (latviešu: niedru brasls), no kā savukārt cēlies pilsētas īru nosaukums. Dāņi pamazām pievēršas kristietībai un 1028. gadā Dublinā tiek iecelts pirmais bīskaps, un drīz pēc tam tiek uzcelta katedrāle. 11. gadsimta beigās apkārt Dublinai uzceļ akmens aizsardzības mūri. Kaut arī īri vairākkārtīgi pilsētu noposta, tā pamazām kļūst par nozīmīgāko Īrijā un 11. gadsimta beigās tajā ir 4000 iedzīvotāju. 1169. gadā Dublinu ieņem normāņi un vēl pēc dažiem gadiem savstarpēju karu rezultātā viņi ieņem lielu daļu no Īrijas un Dublina kļūst par Bristoles koloniju. Kopš tā laika Dublina kļūst par angļu varas centru Īrijā līdz pat 20. gadsimtam. Līdz 17. gadsimta vidum Dublina ir tipiska angļu viduslaiku pilsēta.
Pēc 1649. gada, kad Olivers Kromvels iegūst varu pilsētā, tā sāk strauji attīstīties. Jaunu impulsu attīstībā ienesa arī hugenotu masveida ierašanās pilsētā, kuri glābās no vajāšanām Francijā. Nākamā gadsimta laikā Dublina kļūst par otro lielāko pilsētu Britu impērijā. Kad 1800.gadā Īrija tika pievienota Lielbritānijai un tika atlaists Īrijas parlaments (protestantu), Dublinas nozīme krasi samazinās. 20.gadsimta sākumā Dublina ir pilsēta ar drūmiem īres namiem, armijas kazarmām, un arī vislielāko sarkano lukturu rajonu Britu impērijā — t.s. Monto. Īrijas neatkarības karā (1919—1921) Dublinā notika sīvas ielu cīņas. 1921.gadā, Īrijai kļūstot neatkarīgai, Dublina kļūst par tās galvaspilsētu.
Valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nacionālā valdība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Īrijas Karalistes valdība savā laikā atradās Īrijas parlamenta ēkā, kur pašlaik atrodas Koledžgrīna.
Cilvēki[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dublinā vai tās pievārtē dzimuši:
- Bertijs Aherns (Bertie Ahern; 1951) — politiķis
- Džeimss Ašers (James Ussher; 1581—1656) — baznīcas darbinieks
- Brendens Beans (Brendan Behan/Breandán Ó Beacháin; 1923—1964) — dzejnieks
- Semjuels Bekets (Samuel Beckett; 1906—1989) — rakstnieks
- Frensiss Bēkons (Francis Bacon; 1909—1992) — gleznotājs
- Edmunds Bērks (Edmund Burke; 1729—1797) — valstvīrs
- Bono (Bono; 1960) — mūziķis
- Damjens Dafs (Damien Duff; 1979) — futbolists
- Kens Dohertijs (Ken Doherty; 1969) — snūkera spēlētājs
- Rodijs Doils (Roddy Doyle; 1958) — rakstnieks
- Džeimss Džoiss (James Joyce; 1882—1941) — rakstnieks
- Džordžs Plantagenets (George Plantagenet, 1st Duke of Clarence; 1449—1478) — augstmanis
- Kolins Farels (Colin Farrell; 1976) — kinoaktieris
- Džons Fīlds (John Field; 1782—1837) — komponists
- Bobs Geldofs (Bob Geldof; 1951) — mūziķis
- Maikls Gembons (Michael Gambon; 1940) — kinoaktieris
- Brendans Glīsons (Brendan Gleeson; 1955) — kinoaktieris
- Artūrs Grifits (Arthur Griffith; 1872—1922) — politiķis
- Viljams Hamiltons (William Rowan Hamilton; 1805—1865) — matemātiķis un fiziķis
- Viljams Batlers Jeitss (William Butler Yeats; 1865—1939) — dzejnieks
- Šons O'Keisijs (Sean O'Casey; 1880—1964) — dramaturgs
- Pets Kokss (Pat Cox; 1952) — politiķis
- Šaineda O'Konora (Sinéad O’Connor; 1966) — mūziķe
- Braiens Makfedens (Brian McFadden; 1980) — mūziķis
- Airisa Mērdoka (Iris Murdoch; 1919—1999) — rakstniece
- Patriks Pīrss (Patrick Pearse; 1879—1916) — dzejnieks, revolucionārs
- Džonatans Rīss—Maijers (Jonathan Rhys—Meyers; 1977) — aktieris
- Stīvens Roše (Stephen Roche; 1959) — riteņbraucējs
- Džons Sendžs (John Millington Synge; 1871—1909) — dramaturgs
- Čārlzs Stenfords (Charles Villiers Stanford; 1852—1924) — komponists
- Brems Stokers (Bram Stoker; 1847—1912) — rakstnieks
- Džonatans Svifts (Jonathan Swift; 1667—1745) — rakstnieks
- Džims Šeridans (Jim Sheridan; 1949) — kinorežisors
- Džordžs Bernards Šovs (George Bernard Shaw; 1856—1950) — dramaturgs
- Oskars Vailds (Oscar Wilde; 1854—1900) — rakstnieks
Galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Austris Grasis. «Vai turpināsim valodu kropļot un vēsturi viltot?». Diena (latviski), 2006. gada 7. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 1. jūlijs.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dublina |
.svg){kind=small} |
Šis ar Eiropu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
