Ernsts Antons fon Krozigs
| ||||||||||||||
| ||||||||||||||
Ernsts-Antons fon Krozigs (vācu: Ernst-Anton von Krosigk; 1898. gada 5. marts — 1945. gada 16. marts) bija vācu virsnieks, Dzelzs krusta Bruņinieka krusta ar Ozollapām kavalieris, Pirmā un Otrā pasaules kara dalībnieks.
Militārā karjera[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pirmais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1915. gada jūnijā brīvprātīgi iestājies militārajā dienestā, gvardes jēgeru pulkā, par fanenjunkeru (virsnieka kandidātu). 1916. gadā nosūtīts uz fronti. 1916. gada jūnija paaugstināts par leitnantu, komandējis kājnieku vadu. Kara laikā apbalvots ar abu pakāpju Dzelzs krustiem. Ticis ievainots.
Starpkaru posms[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Turpinājis dienestu Reihsvērā, pildījis komandiera un štāba darbinieka pienākumus. Sākoties Otrajam pasaules strādājis kara skolā par pasniedzēju, apakšpulkvedis.
Otrais pasaules karš[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
1939. gada rudenī strādājis štāba pienākumos. No 1939. gada decembra nozīmēts par 22. motorizētā korpusa operatīvās nodaļas štāba priekšnieku.
1940. gada maijā un jūnijā piedalījies Francijas kampaņā, apbalvots ar abu pakāpju Dzelzs krusta piespraudēm (par atkārtotu aobalvošanu). 1941. gada aprīlī paaugstināts par pulkvedi.
No 1941. gada piedalījies kaujās pret PSRS, no 1941. gada 26. decembra nozīmēts par 1. armijas korpusa štāba priekšnieku (Volhovas apkārtnē). 1942. gada augustā apbalvots ar Vācu krustu (zeltā).
1943. gada februārī neilgi komandējis 26. kājnieku divīziju. 1943. gada jūlijā nozīmēts par 1. kājnieku divīzijas komandieri. 1943. gada septembrī paaugstināts par ģenerālmajoru.
1944. gadā, kopā ar savu divīziju (1. kājnieku), pārvietots uz fronti Ukrainas rietumos. 1944. gada februārī apbalvots ar Dzelzs krusta Bruņinieka krustu. 1944. gada maijā paaugstināts par ģenerālleitnantu. 1944. gada oktobrī un novembrī atradies virsnieku rezervē.
No 1944. gada 15. decembra komandējis 16. armijas korpusu (Kurzemes cietoksnī). 1945. gada 30. janvārī paaugstināts par kājnieku ģenerāli.
No 1945. gada 10. marta komandējis 16. armiju (Kurzemes cietoksnī). 1945. gada 16. martā aviācijas uzlidojuma rezultātā miris. 1945. gada 12. aprīlī apbalvots pēc nāves ar Ozollapām pie Dzelzs krusta Bruņinieku krusta.
Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Fellgiebel, Walther-Peer (2000). Die Träger des Ritterkreuzes des Eisernen Kreuzes 1939—1945. Friedburg, Germany: Podzun-Pallas. ISBN 3-7909-0284-5