Pāriet uz saturu

Zarnu nūjiņa

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Escherichia coli)
Zarnu nūjiņa
Escherichia coli
Zarnu nūjiņa Escherichia coli elektronmikroskopā
Zarnu nūjiņa Escherichia coli elektronmikroskopā
Klasifikācija
ValstsBaktērijas (Bacteria)
TipsProtobaktērijas (Protobacteria)
DzimtaEnterobacteriaceae
ĢintsEscherichia
SugaZarnu nūjiņa (E. coli)
Zarnu nūjiņa Vikikrātuvē

Zarnu nūjiņa (latīņu: Escherichia coli, saīsināta kā E. coli) ir gramnegatīva nūjiņveida baktērija, kas parasti atrodama siltasiņu dzīvnieku zarnu traktā. Tās garums ir aptuveni 1 mikrometrs, tomēr tas plaši variē atkarībā no celma.[1] Tā ir fakultatīvi aeroba, kas nozīmē, ka var izdzīvot gan skābekļa, gan bezskābekļa apstākļos. E. coli ir radniecīga dažādām patogēnām baktērijām, kā Salmonella, Klebisella, Serratia, kā arī Yersinia pestis, kas ir plašāk zināms kā mēra izraisītājs.[1] Vairums zarnu nūjiņas paveidu ir nekaitīgi, bet daži, piemēram, O157H7 var izraisīt nopietnu pārtikas saindēšanos un būt par iemeslu pārtikas produktu izņemšanai no tirgus.[2][3] Baktērijas nekaitīgie paveidi veido daļu no zarnu mikrofloras un mēdz nodrošināt nesējorganismu ar vitamīnu K2,[4] un kavēt patogēno baktēriju vairošanos zarnu traktā.[5][6]

Izmantošana pētniecībā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

E. coli ir viens no visplašāk izmantotajiem organismiem zinātnē, viens no vislabāk izpētītajiem baktēriju modeļorganismiem. Kā prokariots E. coli sniedz būtisku izpratni par šūnu procesiem, ko iespējams attiecināt uz augstākiem organismiem.[7] Escherichia coli ir bijis pielietots fundamentālos zinātnes atklājumos, daudzi no kuriem tika apbalvoti ar Nobela prēmiju. Piemēram, Artūram Kornbergam un Severo Očoa 1959. gadā pasniegtā Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā ''par ribonukleīnskābes un dezoksiribonukleīnskābes bioloģiskās sintēzes mehānismu atklāšanu'' un 1969. gadā Maksam Delbrukam, Alfrēdam Heršijam un Salvadoram Lurijam pasniegtā prēmija "par viņu atklājumiem saistībā ar vīrusu replikācijas mehānismu un ģenētisko struktūru", kas tika veikti, pētot vīrusu replikāciju baktērijās.[8][9][10]

Iemesli E. coli popularitātei zinātnē ir ātra augšana, relatīvi zemas barotņu izmaksas, plaši pieejama informācija par baktērijas ģenētiku un genomu, kā arī tas, ka daudzi no E. coli celmiem ir cilvēkam nekaitīgi, tātad piemēroti demonstrācijām mācību procesā skolās un universitātēs.[1] 1997. gadā tika noteikta pilna E. coli celma K-12 genoma sekvence.[11]

Loma slimību izraisīšanā

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bīstamais paveids O157H7 līdz 1980. gadiem tikpat kā nebija pazīstams. Tiek uzskatīts, ka tas attīstījies rūpnieciskajās lopsaimniecībās ar graudiem baroto teļu zarnu traktā.[12] Šajās fermās teļi tiek baroti ar graudiem, jo tie ir barojoši un palielina ražību. Šādas barošanas blakne ir skābuma līmeņa paaugstināšanās teļu kuņģos un tieši tādā vidē O157H7 vairojas.

2003. gadā publicētā pētījumā tika norādīts, ka bīstamais zarnu nūjiņas paveids atrodams 30 — 80% teļu.[13] Tajā pašā publikācijā minēts arī, ka govīm, kuras no graudu barības pārgāja uz lopbarību, piecu dienu laikā O157 klātesamība samazinājās 1000 reizes.[14] Zarnu nūjiņas baktērijas atrodamas jebkurā ar ekskrementiem saindētā pārtikā vai cilvēku komensālajās baktērijās. Gadījums ASV ar zarnu nūjiņu inficētajiem spinātiem un ķiplokiem ļauj secināt, ka arī veģetāri produkti šajā ziņā var būt veselībai bīstami.[15][16] 2005. gadā cilvēki, kas lietoja marķētus trīskārt mazgātus un fasētus salātus, inficējās ar zarnu nūjiņām[17] un arī 2007. gadā tika atklāts, ka kādu marķētu salātu sastāvā ir zarnu nūjiņas.[18] Šī baktērija ir atrasta arī nepasterizētā ābolu[19] un apelsīnu sulā, pienā, lucernas dīgstos[20] un pat ūdenī.[21]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ 1,0 1,1 1,2 Escherichia coli: Recent Advances on Physiology, Pathogenesis and Biotechnological Applications. Erscheinungsort nicht ermittelbar : IntechOpen. 2017. ISBN 978-953-51-3329-2.
  2. ↑ «Escherichia coli O157:H7». CDC Division of Bacterial and Mycotic Diseases. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011-06-18. Skatīts: 2007-01-25.
  3. ↑ Vogt, R.L.; L. Dippold (Mar-Apr 2005). "Escherichia coli O157:H7 outbreak associated with consumption of ground beef, June-July 2002". Public Health Reports 2: 174—178. PMID 15842119.
  4. ↑ Bentley, R, Meganathan, R., Biosynthesis of Vitamin K (menaquinone) in Bacteria, Bacteriological Reviews, 1982, 46(3):241-280. Review.
  5. ↑ Hudault, S.; J. Guignot and A.L. Servin (July 2001). "Escherichia coli strains colonizing the gastrointestinal tract protect germfree mice against Salmonella typhimurium infection." Gut 49:47-55. PMID 11413110.
  6. ↑ Reid, G.; J. Howard and B.S. Gan (September 2001). "Can bacterial interference prevent infection?" Trends in Microbiology 9(9):424-428. PMID 11553454.
  7. ↑ «What is a Model Organism? Moving Beyond E. coli». 20.02.2025. Skatīts: 29.03.2025.
  8. ↑ «Nobel Prize in Physiology or Medicine 1959». Skatīts: 29.03.2025.
  9. ↑ «Nobel Prize in Physiology or Medicine 1969». Skatīts: 29.03.2025.
  10. ↑ Ingerson-Mahar, Michael; Reid, Ann (2011-11-01). FAQ: E. Coli: Good, Bad, & Deadly. doi:10.1128/aamcol.1-2011.
  11. ↑ Blattner, Frederick R.; Plunkett, Guy; Bloch, Craig A.; Perna, Nicole T.; Burland, Valerie; Riley, Monica; Collado-Vides, Julio; Glasner, Jeremy D. et al. (1997-09-05). "The Complete Genome Sequence of Escherichia coli K-12" (en). Science 277 (5331): 1453–1462. doi:10.1126/science.277.5331.1453. ISSN 0036-8075.
  12. ↑ Michael Pollan. «The Vegetable-Industrial Complex». New York Times, 2006-10-17. Skatīts: 2006-10-17.
  13. ↑ Callaway, T. R.; Elder, R.O.; Keen J.E.; Anderson, R.C.; Nisbet, D.J. (2003). "Forage Feeding to Reduce Preharvest Escherichia Coli Populations in Cattle, a Review". Journal of Dairy Science 86: 852—860.
  14. ↑ Nina Plank. «Leafy Green Sewage». New York Times, 2006-09-21. Skatīts: 2006-09-21.
  15. ↑ «E. Coli Outbreak». NBC News. 2006-09-15. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007-03-14. Skatīts: 2006-12-13.
  16. ↑ Taco Bell removes green onions after outbreak Arhivēts 2007. gada 1. janvārī, Wayback Machine vietnē. Dec. 6, 2006 MSNBC
  17. ↑ «FDA targets lettuce industry with E. Coli guidance». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 12. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 31. oktobrī.
  18. ↑ Dole Lettuce Recalled in U.S., Canada By Lisa Leff[novecojusi saite] Associated Press
  19. ↑ Apple Cider & E. Coli Food Safety Update Retrieved July 26, 2007
  20. ↑ Raw Sprouts pose Salmonella and E. coli 0157 risk, says FDA Arhivēts 2007. gada 17. oktobrī, Wayback Machine vietnē. Medical Reporter Retrieved July 26, 2007
  21. ↑ «E. coli: Dangers of eating raw or undercooked foods». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. oktobrī. Skatīts: 2008. gada 31. oktobrī.

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Autoritatīvā vadība
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Zarnu_nūjiņa&oldid=4253140"