Apelsīns

Apelsīns (no nīderlandiešu: appelsina — 'ķīniešu ābols') ir saldā apelsīnkoka (Citrus × sinensis) auglis. Saldais apelsīns ir pasaulē visvairāk audzētais auglis, kas aug kokos.^{[nepieciešama atsauce]}

Apelsīnkoki parasti ir 9—10 metrus augsti, bet dažreiz tie var sasniegt pat 15 metru augstumu. Apelsīni zied ar baltiem ziediem, kuriem parasti ir piecas ziedlapiņas. Ziedu smarža ir ļoti salda, tas piesaista daudz bišu. Apelsīnkoki ir mūžzaļi.

Apelsīnam ir izturīga, oranža miza. Iekšpusē auglis ir sadalīts desmit vai vairāk daivās. Katrā no tām, atkarībā no apelsīna šķirnes, atrodas sēklas. No šīm sēklām lielākoties var izaudzēt apelsīnkokus.

Apelsīni ir svarīgi pārtikas produkti daudzās pasaules daļās. Tie ir nozīmīgs C vitamīna avots. No apelsīniem iegūst arī sulu.

Vēsture

Saldo apelsīnu kokus no Ķīnas atveda uz Itāliju, Spāniju un Portugāli 15. gadsimtā. Pirms tam Itālijā tika audzēti tikai skābo apelsīnu koki. No Eiropas apelsīnu koki tika pārvesti uz ASV, Dienvidameriku, Āfriku un Austrāliju, kur apelsīnus sāka audzēt pārdošanai.

Ir vairākas saldo apelsīnu šķirnes. Viena no visizplatītākajām apelsīnu šķirnēm ir Valencia, kas cēlusies no Spānijas un aug arī Āfrikā un Austrālijā. Tā ir viena no svarīgākajām komerciālo apelsīnu šķirnēm. Citas šķirnes saldos apelsīnus to sārtās mizas dēļ sauc par sarkanajiem apelsīniem.

Mūsdienās daudzi cilvēki pasaulē ēd apelsīnus vai dzer apelsīnu sulu, jo apelsīni ir viens no labākajiem un lētākajiem C vitamīna avotiem. Cilvēku ķermenis, atšķirībā no daudziem citiem dzīvniekiem, neražo C vitamīnu, tāpēc cilvēku vajadzībām vitamīns C jāuzņem ar uzturu. C vitamīns palīdz organismam augt, dziedēt brūces un cīnīties ar infekcijām. Apelsīni ir arī ļoti labs šķiedrvielu avots, bet tie nesatur lielu daudzumu minerālvielu.

Augšana

Apelsīnus var audzēt ārā, siltā klimatā un iekštelpās vēsākā klimatā. Apelsīni, tāpat kā lielākā daļa citrusu augi neaugs, ja vien nebūs no 15,5—29 °C. Apelsīnu koki, kas izaudzēti no veikalā iepirkto sēklu augļa, iespējams neražos. Ja augļi tomēr izaug, tie var atšķirties no mātes augļa, jo mūsdienās tiek izmantota hibridizācija. Audzējot sēklas, kas ir veikalā nopirktas, tām nedrīkst ļaut izžūt.

Sastāvs

100 g produkta apelsīna satur:

Enerģija 46 kcal (192 kJ)
Ogļhidrāti 11,54 g
- Cukuri 9,14 g
Tauki 0,21 g
Olbaltumvielas 0,70 g
Tiamīns (B₁ vitamīns) 0,100 mg 8% dienas normas
Riboflavīns (B₂) 0,040 mg 3%
B₃ vitamīns 0,400 mg 3%
Pantotēnskābe (B₅ vitamīns) 0,250 mg 5%
B₆ vitamīns 0,051 mg 4%
B₉ vitamīns 17 μg 4%
C vitamīns 45 mg 75%
Kalcijs 43 mg 4%
Dzelzs 0,09 mg 1%
Magnijs 10 mg 3%
Fosfors 12 mg 2%
Kālijs 169 mg 4%
Cinks 0,08 mg 1%
Varš 0,039 mg

Ieguves apjomi

Apelsīnu raža pasaulē pa gadiem
Gads	Tūkst. tonnu
1965	18 724
1970	24 868
1975	32 204
1980	39 877
1985	40 687
1990	49 454
1995	58 945
2000	63 858
2005	59 568
2022	76 400

Lielākās apelsīnu ražas 2005. un 2022. gadā^[1]
Valsts	Milj. t 2005	Milj. t 2022
Brazīlija	17,8	16,9
Ķīna	2,4	7,6
Meksika	4,1	4,8
Indija	3,1	3,9
Ēģipte	1,8	3,1
ASV	8,4	3,1
Spānija	2,3	2,8
Indonēzija	...	2,7
Irāna	1,9	2,3
Itālija	2,2	1,7
Pasaulē	61,7	76,4