Spināti
| Dārza spināti Spinacia oleracea (L., 1753) | |
|---|---|
|
| |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Neļķu rinda (Caryophyllales) |
| Dzimta | Amarantu dzimta (Amaranthaceae) |
| Apakšdzimta | Balandu apakšdzimta (Chenopodioideae) |
| Ģints | Spināti (Spinacia) |
| Suga | Dārza spināti (S. oleracea) |
|
| |
Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas[a] lapu dārzeņi. Uzturā lieto spinātu lapas. Spinātu lapas satur daudz olbaltumvielu, ogļhidrātu, C un B vitamīnus, karotīnu un minerālvielas, īpaši kalciju, magniju un dzelzi. Persiju uzskata par spinātu izcelsmes vietu, eiropieši ar spinātiem iepazinās 12. gadsimtā.[1] Spināti ir 30 cm augsti lakstaugi. Spinātu lapas ir no 2 līdz 30 cm garas.
Animācijas seriālā "Papaijs" (Popeye) galvenais varonis visās kritiskajās situācijās ieēd spinātus, kā rezultātā viņam rodas pārdabisks spēks. Šis fakts neatbilst reālajai dzīvei.
Kulinārija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Spinātu lapas ieteicams lietot uzturā svaigā veidā. Pētījumi liecina, ka vislabāk tās pievienot sulām un smūtijiem.[2] Spinātu lapas var lietot uzturā gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātus. Vienīgi pēc termiskas apstrādāšanas tos vajadzētu apēst 24 stundu laikā, jo tie satur baktērijas, kas rada slāpekļskābes savienojumus.[3] Speciālisti iesaka spinātus termiski apstrādāt tikai īsu brīdi tvaicējot, jo cepot vai vārot tie zaudē savu vērtību.[4] Spinātu lapas izmanto salātos, bieži gatavo kopā ar olām, biezpienu un sieriem.
Spinātus nevajadzētu ēst cilvēkiem ar aknu un nieru slimībām,[3] jo tie satur skābeņskābi, kas lielā daudzumā traucē sāļu un ūdens vielmaiņu, var veidot skābeņskābes kristālus urīnvados.[5] Ja šādu problēmu nav, tad spināti ir veselīgi.
Piezīmes un atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Agrāk spināti bija balandu dzimtas augi, bet kopš 2003. gada šī dzimta kā balandu apakšdzimta ir iekļauta amarantu dzimtā
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Spinach» (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2020. gada 20. augustā.
- ↑ Liberation of lutein from spinach: Effects of heating time, microwave-reheating and liquefaction. 277. Food Chemistry. 2019. gada 30. marts. 573-578. lpp. doi:10.1016/j.foodchem.2018.11.023.
- 1 2 «Spināti – zaļā armija pret pavasara nogurumu. Kas tajos vērtīgs, un kā tos pareizāk ēst?». Delfi. 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2020. gada 20. augustā.
- ↑ Aiva Kalve. «4 gardas spinātu ēdienu receptes: ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi». Latvijas Avīze, 2020. gada 21. aprīlis.
- ↑ Regīna Rožkalne. Aptieka sakn̦u dārzā: dārzen̦i-veselībai un skaistumam. Pētergailis, 2003. 165. lpp. ISBN 9789984330334.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: dārza spināti.- «Spinach» (angļu). Encyclopedia Britannica.
| Šis ar botāniku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|