Spināti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza spināti
Spinacia oleracea (L., 1753)
Dārza spināti
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNeļķu rinda (Caryophyllales)
DzimtaAmarantu dzimta (Amaranthaceae)
ApakšdzimtaBalandu apakšdzimta (Chenopodioideae)
ĢintsSpināti (Spinacia)
SugaDārza spināti (S. oleracea)
Dārza spināti Vikikrātuvē

Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas[a] lapu dārzeņi. Uzturā lieto spinātu lapas. Spinātu lapas satur daudz olbaltumvielas, ogļhidrātus, C un B vitamīnus, karotīnu un minerālvielas, īpaši kalciju, magniju un dzelzi. Persiju uzskata par spinātu izcelsmes vietu, eiropieši ar spinātiem iepazinās 12. gadsimtā.[1] Spināti ir 30 cm augsti lakstaugi. Spinātu lapas ir no 2 līdz 30 cm garas.

Animācijas seriālā "Papaijs" (Popeye) galvenais varonis visās kritiskajās situācijās ieēd spinātus, kā rezultātā viņam rodas pārdabisks spēks. Šis fakts neatbilst reālajai dzīvei.

Kulinārija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spinātu lapas ieteicams lietot uzturā svaigā veidā. Pētījumi liecina, ka vislabāk tās pievienot sulām un smūtijiem.[2] Spinātu lapas var lietot uzturā gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātus. Vienīgi pēc termiskas apstrādāšanas tos vajadzētu apēst 24 stundu laikā, jo tie satur baktērijas, kas rada slāpekļskābes savienojumus.[3] Speciālisti iesaka spinātus termiski apstrādāt tikai īsu brīdi tvaicējot, jo cepot vai vārot tie zaudē savu vērtību.[4] Spinātu lapas izmanto salātos, bieži gatavo kopā ar olām, biezpienu un sieriem.

Spinātus nevajadzētu ēst cilvēkiem ar aknu un nieru slimībām,[3] jo tie satur skābeņskābi, kas lielā daudzumā traucē sāļu un ūdens vielmaiņu, var veidot skābeņskābes kristālus urīnvados.[5] Jā šādu problēmu nav, tad spināti ir veselīgi.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Agrāk spināti bija balandu dzimtas augi, bet kopš 2003. gada šī dzimta kā balandu apakšdzimta ir iekļauta amarantu dzimtā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Spinach» (angļu). Encyclopedia.com. Skatīts: 2020. gada 20. augustā.
  2. Liberation of lutein from spinach: Effects of heating time, microwave-reheating and liquefaction. 277. Food Chemistry. 2019. gada 30. marts. 573-578. lpp. doi:10.1016/j.foodchem.2018.11.023.
  3. 3,0 3,1 «Spināti – zaļā armija pret pavasara nogurumu. Kas tajos vērtīgs, un kā tos pareizāk ēst?». Delfi. 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2020. gada 20. augustā.
  4. Aiva Kalve. «4 gardas spinātu ēdienu receptes: ne tikai garšīgi, bet arī veselīgi». Latvijas Avīze, 2020. gada 21. aprīlis.
  5. Regīna Rožkalne. Aptieka sakn̦u dārzā: dārzen̦i-veselībai un skaistumam. Pētergailis, 2003. 165. lpp. ISBN 9789984330334.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]