Spināti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Dārza spināti
Spinacia oleracea (Linnaeus, 1753)
Dārza spināti
Klasifikācija
ValstsAugi (Plantae)
NodalījumsSegsēkļi (Magnoliophyta)
KlaseDivdīgļlapji (Magnoliopsida)
RindaNeļķu rinda (Caryophyllales)
DzimtaAmarantu dzimta (Amaranthaceae)
ApakšdzimtaBalandu apakšdzimta (Chenopodioideae)
ĢintsSpināti (Spinacia)
SugaDārza spināti (S. oleracea)
Dārza spināti Vikikrātuvē

Dārza spināti (Spinacia oleracea) ir viengadīgi amarantu dzimtas[a] lapu dārzeņi. Uzturā lieto spinātu lapas. Spinātu lapas satur daudz olbaltumvielas, ogļhidrātus, C un B vitamīnus, karotīnu un minerālvielas, īpaši kalciju, magniju un dzelzi. Persiju uzskata par spinātu izcelsmes vietu. Spināti ir 30 cm augsti lakstaugi. Spinātu lapas ir no 2 līdz 30 cm garas.

Spinātus nevajadzētu ēst cilvēkiem ar aknu un nieru slimībām,[1] jo tie satur skābeņskābi, kas lielā daudzumā traucē sāļu un ūdens vielmaiņu. Jā šādu problēmu nav, tad spināti ir veselīgi. Spinātu lapas var lietot uzturā gan svaigā veidā, gan termiski apstrādātus. Vienīgi pēc termiskas apstrādāšanas tos vajadzētu apēst 24 stundu laikā, jo tie satur baktērijas, kas rada slāpekļskābes savienojumus.[1]

Animācijas seriālā "Papaijs" (Popeye) galvenais varonis visās kritiskajās situācijās ieēd spinātus, kā rezultātā viņam rodas pārdabisks spēks. Šis fakts neatbilst reālajai dzīvei.

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Agrāk spināti bija balandu dzimtas augi, bet kopš 2003. gada šī dzimta kā balandu apakšdzimta ir iekļauta amarantu dzimtā

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Spināti – zaļā armija pret pavasara nogurumu. Kas tajos vērtīgs, un kā tos pareizāk ēst?». Delfi. 2015. gada 24. februāris. Skatīts: 2018. gada 8. jūnijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]