Fabiola Džanoti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fabiola Džanoti
Fabiola Gianotti
Fabiola Džanoti 2018. gada jūlijā
Fabiola Džanoti 2018. gada jūlijā
Personīgā informācija
Dzimis 1960. gada 29. oktobrī (59 gadi)
Romā, Itālijā
Pilsonība Itālijas
Zinātniskā darbība
Zinātne elementārdaļiņu fizika
Darba vietas CERN
Alma mater Milānas universitāte

Fabiola Džanoti (dzimusi 1960. gada 29. oktobrī) ir itāļu izcelsmes elementārdaļiņu fizikas zinātniece, kas plaši pazīstama pēc viņas darba CERN ATLAS eksperimentā, Higsa bozona atklāšanā. Kopš 2016. gada 1. janvāra viņa ir pirmā sieviete CERN ģenerāldirektora amatā [1].

Karjera un pētniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. gadā Fabiola Džanoti Milānas universitātē saņēma fizikas doktora (PhD) grādu eksperimentālajā elementārdaļiņu fizikā, kopš 1994. gada viņa ir pētniece Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN). Viņa ir strādājusi vairākos CERN eksperimentos, tajā skaitā ALEPH un ATLAS, iesaistoties detektoru pētniecības un attīstības darbos, konstruēšanā, programmatūras attīstībā un datu analīzē. Laika posmā no 2009. gada līdz 2013. gadam Dr. Džanoti bija ievēlēta par ATLAS projekta vadītāju - oficiālo pārstāvi. Tieši tādēļ viņa 2012. gada 4. jūlijā prezentēja ATLAS rezultātus Higsa bozona meklējumos. Šajā vēsturiskajā sēdē CERN paziņoja par Higsa bozona atklāšanu ar varbūtību 4,9 σ gan CMS, gan ATLAS eksperimentos.

Dr. F. Džanoti ir ne tikai vairāku starptautisku komiteju dalībniece, bet arī Itāļu Nacionālās Zinātņu akadēmijas (itāļu: Accademia Nazionale dei Lincei) locekle, ārvalstu asociētā dalībniece gan ASV Nacionālajā Zinātņu akadēmijā (angļu: US National Academy of Sciences) [2], gan Franču Zinātņu akadēmijā (franču: Académie des sciences) [3]. Viņa ir ievēlētā locekle Amerikāņu filozofijas biedrībā (angļu: American Philosophical Society) [4]. Kopš 2013. gada augusta viņa ir goda profesore Edinburgas universitātē (angļu: University of Edinburgh) [5] .

Publikācijas un publicitāte[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

F. Džanoti ir līdzautore vairāk nekā 550 publikācijām, viņas Hirša indekss ir h=89 [6], līdz 2019. gadam viņa bijusi uzaicināta uz vairāk nekā 40 plenārsēdēm vairākās starptautiskās konferencēs.

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jau 2011. gadā "The Guardian" iekļāva Fabiolu Džanoti 100 ietekmīgāko sieviešu topā [7], žurnāls "Forbes" 2013. gadā [8], savukārt BBC 2018. gadā [9]. Viņa saņēmusi arī vairākus citus apbalvojumus un nominācijas, tajā skaitā arī goda doktora grādu vairākās Eiropas un pasaules universitātēs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «F. Džanoti par ģenerāldirektori». CERN Bulletin. Skatīts: 27 jūlijs 2019. ]
  2. «National ASV Nacionālās Zinātņu akadēmijas ievēlētie dalībnieki». National Academy of Sciences. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 31. augustā. Skatīts: 27 jūlijs 2019.
  3. «Nacionālās zinātņu akadēmijas jaunievēlētie dalībnieki». Institut de France Académie des sciences. Skatīts: 27 jūlijs 2019.
  4. «Amerikāņu filozofijas biedrības jaunievēlētie biedri». American Philosophical Society. 27 jūlijs 2019. Skatīts: 27 jūlijs 2019.
  5. «Goda profesore: Fabiola Džanoti». University of Edinburgh. Skatīts: 27 jūlijs 2019.
  6. «SCOPUS: Fabiola Džanoti». SCOPUS. Skatīts: 27 jūlijs 2019.
  7. «Top 100 women: science and medicine». Guardian News. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 16. aprīlis. Skatīts: 2015. gada 28. augusts.
  8. «#83 Fabiola Gianotti». Forbes. Skatīts: 27 jūlijs 2019.
  9. «BBC 100 Women 2018: Who is on the list?». BBC News (en-GB). 2018. gada 19. novembris. Skatīts: 26 jūlijs 2019.