CERN

Vikipēdijas lapa

Koordinātas: 46°14′3″N 6°3′19″E / 46.23417°N 6.05528°E / 46.23417; 6.05528

European Organization for Nuclear Research
Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire
Dalībvalstis
Izveidots 1954. gada 29. septembrī
Galvenā mītne Valsts karogs: Šveice Merēna, Ženēvas kantons, Šveice
Dalībnieki
22 dalībvalstis
Oficiālās valodas
angļu, franču
Ģenerāldirektors
Fabiola Džianoti
Tīmekļa vietne cern.ch

Eiropas kodolpētījumu organizācija (franču: Organisation Européenne pour la Recherche Nucléaire, angļu: European Organization for Nuclear Research), plašāk pazīstama kā CERN, ir starptautiska organizācija, kas nodarbojas galvenokārt ar daļiņu fizikas pētījumiem. Atrodas uz Francijas un Šveices robežas, galvenais birojs atrodas Merēnā, Ženēvas kantonā. 1954. gada 29. septembrī to dibināja 12 Eiropas valstis.

2017. gadā organizācijā bija 22 dalībvalstis (21 Eiropas valsts un Izraēla).[1] Piecas valstis ir asociēto valstu statusā (Indija, Lietuva, Pakistāna, Turcija, Ukraina), bet trīs asociētās valstis ir pirmsdalībvalsts statusā (Kipra, Serbija,[2] Slovēnija). Novērotāju statuss (observers) ir trim valstīm — Japāna, Krievija, ASV —, kā arī trim organizācijām: UNESCO, Eiropas Komisijai, Apvienotajam kodolpētījumu institūtam (Объединённый институт ядерных исследований, Dubna, Krievija).[3]

2019. gadā Latvijas valdība konceptuāli atbalstīja Latvijas kļūšanu par organizācijas asociēto dalībvalsti no 2021.gada [4].

CERN galvenais uzdevums ir nodrošināt daļiņu paātrinātājus un citu infrastruktūru augsto enerģiju fizikas pētījumiem. CERN atrodas liels datoru centrs, kas veic eksperimentos iegūto datu apstrādi. Šeit ir radīts vispasaules tīmeklis.

Zinātniskie sasniegumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Member State Relations». CERN.
  2. «Serbia». CERN.
  3. «Associate & Non-Member State Relations». CERN.
  4. «Valdība atbalsta Latvijas kļūšanu par Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) asociēto valsti». Izglītības un zinātnes ministrija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūlijā.
  5. «CERN.ch» (angliski). Public.web.cern.ch. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010-11-16. Skatīts: 2010-11-20.
  6. «CERN.ch La» (angliski). Public.web.cern.ch. Skatīts: 2010-11-20.
  7. «CERN.ch» (angliski). Public.web.cern.ch. Skatīts: 2010-11-20.
  8. "V. Fanti et al." (angliski). Physics Letters B 465: 335. 1999. arXiv:hep-ex/9909022. Bibcode 1999PhLB..465..335F. doi:10.1016/S0370-2693(99)01030-8.
  9. «Antihydrogen isolation» (angliski). CNN. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 28. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 21. maijā.
  10. «Higgs boson-like particle discovery claimed at LHC». BBC. Skatīts: 2013. gada 8. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]