Feniletiķskābe
| Feniletiķskābe | |
|---|---|
 Feniletiķskābes struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C8H8O2 |
| Molmasa | 136,15 g/mol |
| Blīvums | 1081 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 76 - 79 °C |
| Viršanas temperatūra | 265 °C (sublimējas) |
Feniletiķskābe (alfa-toluilskābe, C6H5CH2COOH) pieder pie aromātiskajām karbonskābēm ar karboksilgrupu sānķēdē. Feniletiķskābe ir balta, kristāliska viela ar nepatīkamu aromātu, kas mazās koncentrācijās atgādina medus smaržu.
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atrodama augos kā vājas iedarbības augšanas hormons.
Feniletiķskābe, kas veidojas dzīvnieku organismā, savienojas ar glicīnu, rodoties fenacetūrskābei C6H5CH2CONHCH2COOH. Šādā veidā feniletiķskābe tiek izvadīta no organisma.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Visvienkāršāk feniletiķskābi iegūt no benzilhlorīda, pārvēršot to par benzilcianīdu, ko pēc tam pārziepo:
C6H5CH2Cl → C6H5CH2CN → C6H5CH2COOH
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Feniletiķskābe ir nedaudz vājāka skābe par benzoskābi. Feniletiķskābes metilēngrupai piemīt augsta reaģētspēja, šo īpašību izmanto organiskajā sintēzē citu savienojumu iegūšanai.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Feniletiķskābi un tās esterus lieto kā smaržvielas, ko pievieno vaskam.
| ||||||||
|