Salicilskābe

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Salicilskābe
Salicylic acid chemical structure.png Salicylic-acid-3D-vdW.png
Salicilskābes struktūrformula un molekulas modelis
Ķīmiskā formula: C6H4OHCOOH
Molmasa: 138,12 g/mol
Blīvums: 1440 kg/m3
Kušanas temperatūra: 159 °C
Viršanas temperatūra: 211 °C (pie 2666Pa)

Salicilskābe (2-hidroksibenzoskābe, C6H4OHCOOH) ir bezkrāsaina, kristāliska aromātiskā hidroksikarbonskābe. Salicilskābe ir bezkrāsaini adatveida kristāli ar saldskābu garšu, kas samērā labi šķīst ūdenī.

Salicilskābes molekula satur divas reaģētspējīgas funkcionālās grupas - hidroksilgrupu un karboksilgrupu, tās abas var veidot esterus. Pazīstamākais ir esteris, kur etiķskābe ir reaģējusi ar hidroksilgrupu - acetilsalicilskābe jeb aspirīns.

Atrašanās dabā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salicilskābi satur vītolu miza, no tā arī cēlies vielas nosaukums (latīņu: salix - vītols, kārkls). Salicilskābe pieder pie augu hormoniem.

Iegūšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Iegūstot salicilskābi pēc Kolbes - Šmita metodes, autoklāvā sārmainā vidē ogļskābās gāzes atmosfērā no fenola iegūst nātrija salicilātu, ko pēc tam hidrolizē līdz salicilskābei.

Kolbe-Schmitt.png

Īpašības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar dzelzs hlorīdu salicilskābe dod violetu krāsojumu.

Reducējot no salicilskābes rodas pimelīnskābe (notiek cikla atvēršanās).

Izmantošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salicilskābei un tās atvasinājumiem piemīt antiseptiskas īpašības. Lieto medicīnā kā dezinficējošu līdzekli (iekšķīgi - pret locītavu reimatismu) un pārtikas rūpniecībā kā konservantu. Izmanto arī krāsvielu sintēzē.

Skatīt arī[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]