Fidži lori
| Fidži lori Phigys solitarius (Suckow, 1800) | |
|---|---|
 Fidži lori dabiskā vidē Taveuni salā, Fidži | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Papagaiļveidīgie (Psittaciformes) |
| Virsdzimta | Papagaiļu virsdzimta (Psittacoidea) |
| Dzimta | Vecās pasaules papagaiļu dzimta (Psittaculidae) |
| Apakšdzimta | Loriketi (Loriinae) |
| Ģints | Fidži lori (Phigys) |
| Suga | Fidži lori (Phigys solitarius) |
 Fidži lori Vikikrātuvē | |
Fidži lori (Phigys solitarius) ir papagaiļveidīgo kārtas suga, kas endēma Fidži. Tas ir vienīgais ģints Phigys pārstāvis, un vienīgais Fidži lietus mežu putns, kas pielāgojies dzīvei urbanizētā vidē.
Sugas latīniskais nosaukums solitarius nozīmē "vientuļnieks" jeb "vientuļais", taču tas ir kļūdains un neatspoguļo lori paradumus.
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu].jpg)
Ķermeņa garums 20 cm, svars 75—85 grami.[1]
Sugai raksturīgs vāji izteikts dzimumu dimorfisms. Tēviņiem zilgani melna galvas priekšpuse un virspuse. Vaigi, rīkle, krūtis un vēdera augšējā daļa spilgti sarkana. Pakausis dzeltenīgi zaļš un sarkans, tā spalvas iegarenākas. Spārni, mugura un astes spalvas zaļas. Pavēdere un apspalvojums ap kājām tumši zils.
Mātītēm galvas virspuse gaišāka, kas pakauša virzienā iegūst zaļganu nokrāsu.[1]
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Apdzīvo Fidži lielākās salas, kā arī dienvidaustrumu virzienā līdz Lakebas un Oneatas salām Lau arhipelāgā. Fosilijas liecina par sugas kādreizējo klātbūtni Tongā — salu grupā uz dienvidaustrumiem no Fidži, taču cilvēku darbības rezultātā izzuda no turienes pirms daudziem gadsimtiem.
Sastopams galvenokārt tropu zemieņu lietus mežos, taču piemērojies dzīvei pilsētās un sastopams arī Suvā — Fidži galvaspilsētā un valsts lielākajā pilsētā. Laiku pa laikam apmeklē dārzus un kokospalmu plantācijas.[2]
Uzvedība un barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parasti dzīvo pāros vai nelielās grupās.[1]
Pārtiek no augļiem, nektāra, ziediem un sēklām. Priekšroku dod kokospalmu, Indijas koraļkoku (Erythrina variegata) un invazīvā Āfrikas tulpjkoka (Spathodea campanulata) ziediem, kā arī kultivētā mango augļiem.[3]
Ligzdošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ligzdo koku dobumos vai uz celmiem. Perējumā parasti divas olas. Perēšanas ilgums 28—30 dienas. Jaunie putni apaug ar spalvām apmēram 9 nedēļu vecumā.[1]
