Fidžiešu valoda

Fidžiešu Na vosa vaka-Viti
Valodu lieto:	Fidži
Reģions:	Kā dzimtā valodā lietota Vanualevu, Vitilevu austrumu daļā un mazākajās salās (Kandavu, Najau, Lakembā, Oneatā, Mozē, Komo, Namukā, Kambarā, Vulanā, Oneā un Vatoā); kā svešvaloda izplatīta pārējā Fidži daļā Arī Jaunzēlandē, Austrālijā
Pratēju skaits:	Dzimtās valodas līmenī: 350 000 Kā svešvalodu: 200 000
Valodu saime:	Austronēziešu  Malajiešu-Polinēziešu (MP)   Centrālaustrumu MP    Austrumu MP     Okeānijas      Centālaustrumu okeāniskās       Attālās okeāniskās        Centrālās Okeānijas         Austrumfidžiešu-polinēziešu          Austrumfidžiešu           Fidžiešu
Rakstība:	Latīņu alfabēts (fidžiešu ortogrāfija)
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:	Fidži
Regulators:	nav oficiāla regulatora
Valodas kodi
ISO 639-1:	fj
ISO 639-2:	fij
ISO 639-3:	fij

Fidžiešu valoda (Na vosa vaka-Viti) ir viena no austronēziešu valodām, kas izplatīta Fidži. Tā ir dzimtā valoda 350 000 fidžiešu jeb mazāk nekā pusei valsts iedzīvotāju, bet vēl 200 000 to apguvuši kā svešvalodu. 1997. gada Fidži konstitūcijā fidžiešu valoda līdzās angļu un hindustāņu valodai noteikta kā Fidži valsts valoda.

Normētās fidžiešu valodas pamatā ir Mbau salā lietotās valodas paveids, kas pieder austrumfidžiešu valodām.

Runātās fidžiešu valodas piemērs

Fonoloģija

Fidžiešu valodas līdzskaņu fonēmas parādītas sekojošajā tabulā:

	Bilabiāli		Labiodentāli		Dentāli un alveolāri		Palatāli		Velāri		Labiovelāri
Eksplozīvi	(p)	mb			t	nd			k	ŋg
Nazāli		m				n				ŋ
Berzeņi		β	(f)		s	ð			(x)
Vibranti						r
Prenazalizēti vibranti						nr
Spraudzeņi								j				w
Laterāli spraudzeņi						l

Skaņas [p f] sastopamas tikai aizguvumos no citām valodām. Skaņas [x h] sastopamas tikai atsevišķos Fidži novados.

Patskaņi:

Vienskaņi	Īsi		Gari
	Priekšējie	Pakaļējie	Priekšējie	Pakaļējie
Augsti	i	u	iː	uː
Vidēji	e	o	eː	oː
Vaļēji	a		aː

Divskaņi	Beidzas ar [i]	Beidzas ar [u]
Pirmais komponents [i]		iu
Pirmais komponents [e]	ei	eu
Pirmais komponents [o]	oi	ou
Pirmais komponents [a]	ai	au

Ortogrāfija

Fidžiešu alfabēts ir veidots uz latīņu alfabēta pamata, un tajā ietilpst turpmāk minētie burti.

A B C D E F G I J K L M N O P Q R S T U V W Y

a b c d e f g i j k l m n o p q r s t u v w y

Līdzskaņus apzīmejošajiem burtiem atbilst turpmāk minētās fonēmas:

b = [mb] c = [ð] d = [nd] f = [f] g = [ŋ] j = [x] k = [k] l = [l] m = [m]

n = [n] p = [p] q = [ŋɡ] r = [r] s = [s] t = [t] v = [β] w = [w] y = [j]

Papildus tam digrāfs dr apzīmē postalveolāru skaņu [n̠d̠], dažreiz precīzi izrunātu kā [n̠d̠r̠].

Patskaņu burti a e i o u pamatā atbilst to attiecīgajām IPA vērtībām. Patskaņu garums parasti rakstībā netiek attēlots, izņemot vārdnīcas un valodas mācību grāmatas, kur garums tāpat kā latviešu valodā tiek apzīmēts ar garumzīmi virs patskaņa.

Atsauces

• R. M. W. Dixon. A Grammar of Boumaa Fijian. Chicago : University of Chicago Press, 1989. ISBN 0-226-15428-9.
• Albert J. Schütz. The Fijian Language. Honolulu : University of Hawaii Press, 1985. ISBN 0-8248-1005-8.

Ārējās saites

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Ethnologue par fidžiešu valodu
• Fidžiešu valodas alfabēts, rakstība un izruna (angliski)
• Fidžiešu-angļu un angļu-fidžiešu vārdnīca (angliski)