Austronēziešu valodas

Austronēziešu
Ģeogrāfiskā izplatība	Dienvidaustrumāzija, Okeānija, Madagaskara
Ģenētiskā klasifikācija	Viena no pasaules galvenajām valodu saimēm
Atzari	atajalu bununu austrumformoziešu malajiešu-polinēziešu ziemeļrietumu formoziešu paivanu pujumu rukaju cou rietumu līdzenumu valodas
ISO 639-2	map
ISO 639-5	map

Austronēziešu valodas ir viena no pasaules galvenajām valodu saimēm, kas izplatīta plašā salu valstu reģionā (burtiski — ‘austrumu salinieku valodas’) Dienvidaustrumāzijā, Okeānijā un Madagaskarā. Pēc runātāju skaita (386 miljoni cilvēku, ap 4,9 % no pasaules iedzīvotājiem) tā ir piektā lielākā valodu saime, bet pēc valodu skaita (1257 valodas) — otra plašākā valodu saime pēc Nigēras-Kongo valodām.

Izplatīšanās

Austronēziešu valodu ekspansija

Tiek uzskatīts, ka šī valodu saime cēlusies no Taivānas (pazīstama arī kā Formoza) tagadējā saimes izplatības areāla ziemeļos ap 4. gadu tūkstoti p.m.ē. Ap 3. gadu tūkstoti p.m.ē. valodas izplatījās Filipīnu ziemeļos, ap 2500.—2000. gadu p.m.ē. — Filipīnu dienvidos, Sulavesi, Kalimantānā un Timorā. Ap 1. gadu tūkstoti p.m.ē. austronēziešu valodas bija izplatījušās Melanēzijā, Jaungvinejas piekrastē, Malajas pussalā, Javā un Sumatrā, bet vienlaicīgi cita migrācijas plūsma valodas izplatīja Mikronēzijas salās. Mūsu ēras 3.—4. gadsimtā valodas izplatījās Polinēzijā līdz pat Havaju salām ziemeļaustrumos un Rapanui dienvidaustrumos, bet 7. gadsimtā cits atzars sasniedza Madagaskaru. Pēdējā lielā vēsturiskā austronēziešu ekspansija bija 12. gadsimtā, kad tās sasniedz Jaunzēlandi.

Klasifikācija

Daudzas austronēziešu saimes valodas ir tuvu radniecīgas un līdzīgas, pastāv vairāki dialektu kontinuumi, tāpēc ir grūti noteikt robežas starp dažādiem saimes atzariem. Pastāv vairākas valodu klasifikācijas sistēmas, bet lielākā daļa ģeogrāfiski grupē Taivānas (formoziešu) atzaru un malajiešu-polinēziešu atzaru. Vispārpieņemtā klasifikācija iekļauj 10 saimes apakšgrupas un atsevišķas grupās neiekļautas valodas:

• atajalu valodas — 2 valodas, 100 000 runātāju;
• bununu valoda — 40 000 runātāju;
• austrumformoziešu valodas — 6 valodas, ap 140 000 runātāju;
• malajiešu-polinēziešu valodas — 1251 valoda, 386 miljoni runātāju;
• ziemeļrietumu formoziešu valodas — 3 valodas, 5 000 runātāju;
• paivanu valoda — 15 000 runātāju;
• pujumu valoda — 8 000 runātāju;
• rukaju valoda — 10 500 runātāju;
• cou valodas — 3 valodas, 3 000 runātāju;
• rietumu līdzenumu valodas — 3 valodas, ap 800 runātāju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Austronēziešu valodas.

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
• Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)