Viti Levu

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Vitilevu)
Jump to navigation Jump to search
Viti Levu
Viti Levu
Viti Levu koraļļu piekraste
Ģeogrāfija
Koordinātas 17°48′S 178°0′E / 17.800°S 178.000°E / -17.800; 178.000
Arhipelāgs Viti Levu grupa
Garums 146 km
Platums 106 km
Augstākais kalns Tomanivi
1324 m
Administrācija
Karogs: Fidži Fidži
Apgabali Rietumu apgabals,
Centrālais apgabals
Lielākā pilsēta Suva (77 368)
Demogrāfija
Iedzīvotāji 660 000 (2017)
Blīvums 56/km²
Pamatiedzīvotāji galvenokārt fidžieši un Fidži indieši
Viti Levu Vikikrātuvē

Viti Levu ir lielākā sala Fidži. Tā atrodas 64 kilometrus uz dienvidiem no Fidži otrās lielākās salas Vanua Levu. Salas platība ir 10 388 kvadrātkilometri, un tās iedzīvotāju skaits ir ap 660 000.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viti Levu topogrāfija
Korotogo pludmale

Salas forma ir tuva apaļai, dienvidos stieptāka austrumu—rietumu virzienā. Tās garums ir 146 kilometri, platums 106 kilometri, kopējā platība 10 389 km². Zemestrīces un vulkānu izvirdumi veidojuši mēreni nelīdzeno salas reljefu, kuru aptuveni vienādās pusēs dala kalnu grēda, kas iet uz ziemeļiem uz dienvidiem.

No blakus esošās Vanua Levu salas Viti Levu atdala Latu-i-ra šaurums, bet no kaimiņu mazajām salām dienvidos — Kandavu šaurums. Uz ziemeļaustrumiem no Viti Levu atrodas Jasavas mazo salu grupa. Pēc ANO vērtējuma, 60% piekrastes veido koraļļu rifs, 9% — mangrovju audzes.[1]

Klimats un bioloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Salas centrs ir mežains un iekļauj valsts augstāko virsotni Tomanivi kalnu (agrāk Viktorijas kalnu), kas paceļas 1324 metru augstumā. Salas austrumu pusē ir stipri nokrišņi, īpaši kalnos, un tajos aug tropiskie Fidži lietus meži, kuri tiek izdalīti kā īpašs ģeogrāfisks ekoreģions. Rietumu puse (biežo ugunsgrēku dēļ reizēm saukta par "degošajiem rietumiem") ir ievērojami sausāka, būdama kalnu ēnā no valdošajiem mitrajiem austrumu vējiem; tur atrodas Fidži tropiskie sausie meži. Viti Levu sala ir vienīgā zināmā mājvieta vienam no pasaules lielākajiem kukaiņiem — 15 cm garajai Fidži milzu garragu vabolei (Xixuthrus heros).

Gada temperatūra maz mainīga, +24—29 °C. Nokrišņu 2000—3000 mm gadā.

Ģeoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viti Levu un vispār Fidži ir jauktas vulkāniski-kontinentālas izcelsmes un atrodas tektoniski sarežģītā rajonā starp Austrālijas plātni un Klusā okeāna plātni. Fidži platforma atrodas zonā, kas robežojas ar aktīvām plātņu lūzumzonām, pie kurām ir notikušas daudzas zemestrīces. Šīs lūzumzonas ir Fidži lūzumzona ziemeļos, 176° izplešanās zona rietumos, Hanteras lūzumzona un Lau grēda austrumos.[2]

Vecākie salas ieži ir izveidojušies eocēna un lejas miocēna laikmetā. To apakšdaļu veido lavas straumes, kuru bazalts Suvas grupas vulkānu ietekmē pārtop par traheītu un riolītu. Starp šiem vulkāniem ievērojamākie ir Koromba (1058 m), Natambumgguto (373 m), Tuvutau (918 m) un Tikituru (920 m). Miocēna un pliocēna laikmeta Mba grupu, kas atrodas salas dienvidrietumos, veido smilšakmens un merģelis, kuri vulkānisma ietekmē pārtop par andezītu, galvenokārt atrodas upju ielejās, piemēram, Nadi un Navua ielejās. Pliocēna un pleistocēna Mba grupa atrodas salas ziemeļu daļā, ģeogrāfiski tā ietver Korojanitu (1176 m), Malua (988 m), Monavatu (1112 m), Tomanivi (1324 m) un Ndelamendamu (762 m) virsotnes.[3][4]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiek uzskatīts, ka Viti Levu ir apdzīvota senāk nekā Vanua Levu sala, kas atrodas uz ziemeļiem. Saskaņā ar mutvārdu tradīcijām pirmie melanēziešu kolonisti izsēdās Vudapointā un izveidoja Viseisei kā pirmo apmetni Fidži, taču ir arheoloģiski atradumi, kas ir pretrunā ar šo apgalvojumu.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navalas kalnu ciems

Viti Levu atrodas galvaspilsēta Suva un dzīvo 70% valsts iedzīvotāju (apmēram 660 000 cilvēku 2017. gadā). Citas nozīmīgas pilsētas, kas visas atrodas piekrastē, ir Nasinu (kas ir lielākā valsts pilsēta un vienlaikus g.k. indofidžiešu apdzīvota Suvas austrumu priekšpilsēta), Ba, Lautoka, Nadi (Nandi), Nausori, Rakiraki un Sigatoka. Viti Levu rietumdaļas politiskā atmosfēra nedaudz atšķiras no austrumu, jo rietumos ir liela indofidžiešu koncentrācija (kuru senči no Indijas ieradās salā kā pusbrīvi strādnieki laikā no 1879. līdz 1916. gadam), kamēr austrumos ir fidžiešu pārsvars (izņemot lielākās pilsētas, kas ir etniski daudzveidīgākas).

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Astoņas no četrpadsmit Fidži provincēm atrodas Viti Levu. Ba, Nadrogas-Navosas un Ra provinces ietilpst Rietumu apgabalā, savukārt Naitasiri, Namosi, Reva, Serua un Tailevu veido Centrālo apgabalu.

Saimniecība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viti Levu ir visa Fidži arhipelāga ģeogrāfiskais un saimnieciskais centrs. Lauksaimniecība atbilst klimatam — cukurniedru ražošana plaukst mitrajos rietumos, savukārt austrumos attīstījusies piena lopkopība. Gar visu piekrasti ved šoseja, prāmji saista salu ar pārējām salām.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. UN SYSTEM-WIDE EARTHWATCH Web Site. Fiji islands
  2. D. Greenbaum, Bowker, M. R, Dau, I, Drospy, H, Greally, K. B, McDonald A. J. W, Marsh, S. H, Northmore, K. J, O'Connor, E. A. «Landslide hazards in Fiji». Technical Report WC/95/28 Rapid methods of landslide hazard mapping : Fiji case study. British Geological Survey. Skatīts: 2011. gada 23. marts.
  3. Provisional Geologic Map of Fiji. Suva : Fiji Geological Survey. 1965.
  4. Rodda, P. (1967). "Outline of the geology of Viti Levu". New Zealand Journal of Geology and Geophysics 10 (5): 1260–1273.