Fiskālais konservatīvisms

Fiskālais konservatīvisms, saukts arī par ekonomisko konservatīvismu, ir politiski ekonomiska ideoloģija, kas galvenokārt tiek balstīta uz diviem fundamentāliem principiem — nodokļu samazināšanu un sabalansēta budžeta ievērošanu.^[1] Līdz ar to no finansiālā viedokļa fiskālā konservatīvisma piekritēji lielākoties iestājas par stingrāku valsts fiskālo politiku izdevumu kontrolēšanas jomā, lai tādējādi neveidotos budžeta deficīts, vai arī sliktākajā gadijumā, ja tāds tomēr ir nenovēršams, budžeta deficīts būtu pavisam neliels.^[2]

No politiskā viedokļa fiskālie konservatīvisti atbalsta pēc iespējas mazāku valsts birokrātisko aparātu, lai tādējādi ietaupītu izmaksas sabiedriskajā sektorā.^[3] Savukārt no ekonomiskā viedokļa fiskālie konservatīvisti galvenokārt iestājas par brīvo tirgus ekonomiku.^[3]

Skatīt arī

Atsauces

↑ Rudy Giuliani. «The Meaning of Fiscal Conservatism». wsj.com. Wall Street Journal, 2007. gada 3. decembris. Skatīts: 2018. gada 21. septembris.
↑ David Leonhardt. «The Betrayal of Fiscal Conservatism». nytimes.com. The New York Times, 2017. gada 9. janvāris. Skatīts: 2018. gada 21. septembris.
↑ ^3,0 ^3,1 «Fiscal conservativism». yourdictionary.com. Skatīts: 2018. gada 22. septembris.

Šis ar ekonomiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar politiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[wsj-1] Rudy Giuliani. «The Meaning of Fiscal Conservatism». wsj.com. Wall Street Journal, 2007. gada 3. decembris. Skatīts: 2018. gada 21. septembris.

[2] David Leonhardt. «The Betrayal of Fiscal Conservatism». nytimes.com. The New York Times, 2017. gada 9. janvāris. Skatīts: 2018. gada 21. septembris.

[yourdictionary-3] 3,0 ^3,1 «Fiscal conservativism». yourdictionary.com. Skatīts: 2018. gada 22. septembris.

[1]

[2]

[3]