Valsts budžets

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Valsts budžetsir finanšu plāns gadam, kurā noteikti valsts ieņēmumi un izdevumi konkrētiem mērķiem. Valsts budžeta ieņēmumi veidojas no nodokļiem, nodevām, citiem maksājumiem (piemēram, maksājumi par valsts kapitāla daļu izmantošanu) un ārvalstu finanšu palīdzības maksājumiem (pamatā ES fondu līdzekļi), bet lielākie izdevumi ir paredzēti izglītībai, veselības aizsardzībai, valsts pārvaldei un drošības un kārtības nodrošināšanai.

Latvijā budžeta gads sākas no 1. janvāra un ilgst līdz 31. decembrim.

Latvijas valsts budžeta plānu izstrādā Finanšu Ministrija, akceptē Ministru Kabinets un apstiprina Saeima.

Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem procentos no kopējiem ieņēmumiem no 28/05/2012.

Nodokļu ieņēmumu sadalījums pa budžetiem procentos no kopējiem ieņēmumiem[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts pamatbudžets

Valsts speciālais budžets

Pašvaldību budžets
Uzņēmumu ienākuma nodoklis 100%
Iedzīvotāju ienākuma nodoklis 20% 80%
Nekustamā īpašuma nodoklis 100%
Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas 100% 1
Pievienotās vērtības nodoklis 2 100%
Akcīzes nodoklis 100%
Vieglo automobiļu un motociklu nodoklis 100%
Izložu un azartspēļu nodoklis
No azartspēlēm 75% 25%
No valsts mēroga izlozēm 100%
No vietējā mēroga izlozēm 100%
Muitas nodoklis 3
Dabas resursu nodoklis 100%
Par dabas resursu ieguvi vai vides piesārņošanu 40% 60%
Par radioaktīvo vielu izmantošanu 100%
Par bīstamo atkritumu sadedzināšanu un zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošanu, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi 100%
Par videi kaitīgām precēm, preču iepakojumu, vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, transportlīdzekļiem, iekārtas emitēto siltumnīcefekta gāzu apjomu, kas nav ietverts nodoto siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu daudzumā, par dabas resursu ieguvi un lietošanu virs limitos noteiktā apjoma un virslimita piesārņojumu 100%
Par akmeņoglēm, koksu un lignītu 100%
Elektroenerģijas nodoklis 100%

1 — Daļa ieņēmumu tiek ieskaitīta fondēto pensiju sistēmā

2 — Katru gadu tiek noteikta konkrēta summa, kuru no PVN ieņēmumiem ieskaita ES budžetā

3 — No muitas nodokļa kopējiem ieņēmumiem 75% tiek ieskaitīti Eiropas Savienības budžetā

Valsts budžeta deficīts un tā samazināšanas iespējas, valsts parāds[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valsts budžeta deficīts un tā samazināšanas iespējas, valsts parāds

Vislabākā situācija ir tad, ja budžets ir sabalansēts — līdzsvarots, t.i., budžeta izdevumi ir vienādi ar budžeta ieņēmumiem.

budžeta izdevumi = budžeta ieņēmumi

Budžeta pārpalikums veidojas tad, ja budžeta ieņēmumi pārsniedz budžeta izdevumus.

Budžeta ieņēmumi > budžeta izdevumi

Budžeta deficīts veidojas, ja budžeta izdevumi pārsniedz budžeta ieņēmumus.

Budžeta izdevumi > budžeta ieņēmumi

Visbiežāk budžeta deficīts tiek segts, valstij naudu aizņemoties. Tā veidojas valsts parāds.

Ja valsts aizņemas no saviem rezidentiem — iedzīvotājiem un uzņēmumiem — veidojas iekšējais parāds;

Ja aizņemas no ārvalstīm, veidojas valsts ārējais parāds.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/http://www.fm.gov.lv/lv/sadalas/valsts_budzets/
  2. https://likumi.lv/ta/id/295569-par-valsts-budzetu-2018-gadam
  3. http://www.uzdevumi.lv/p/ekonomika/10-12-klase/valsts-loma-tirgus-ekonomika-3761/re-651d9653-93e7-4b23-8eae-43016ce1c5e6
  4. http://profizgl.lu.lv/mod/book/tool/print/index.php?id=16790