Fjodors Bondarčuks

Vikipēdijas lapa
Fjodors Bondarčuks
Фёдор Бондарчук
Fjodors Bondarčuks
Dzimis Fjodors Bondarčuks
1967. gada 9. maijā (56 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Maskava, Krievijas PFSR, PSRS
Nodarbošanās kinorežisors, aktieris, kinoproducents
Darbības gadi 1986—pašlaik

Fjodors Bondarčuks (krievu: Фёдор Серге́евич Бондарчу́к; dzimis 1967. gada 9. maijā Maskavā) ir krievu aktieris, kinorežisors, producents, scenāriju autors un restaurators.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fjodors Bondarčuks piedzima 1967. gada 9. maijā Maskavā, aktrises Irinas Skobcevas un režisora Sergeja Bondarčuka ģimenē. Kad viņš piedzima, tēvam bija 46 gadi, bet mātei 39 gadi. Viņu audzināja vecāmāte Jūlija.

Pēc skolas iestājās Vissavienības Valsts kinematogrāfijas institūta (ВГИК) režisoru fakultātē. Pēc institūta beigšanas 1991. gadā kopā ar Stepanu Mihalkovu izveidoja producentu kompāniju Art Pictures Group. 2005. gadā izveidoja kinokompāniju Art Pictures Studio. Nodarbojās ar producēšanu, filmu, muzikālo klipu un reklāmas rullīšu režisēšanu, kā arī darbojās kā aktieris. Vadījis vairākus raidījumus televīzijā. Krievijas prezidenta kultūras un mākslas padomnieks[1].

Fjodors Bondarčuks divas reizes saņēmis Krievijas nacionālo kinobalvu "Zelta ērglis" (Золотой орёл) kā aktieris — par lomām filmās Два дня (2011) un Призрак (2015). Bondarčuks bija režisors un viens no producentiem filmai "9. rota" (2005), kas ieguva Krievijas nacionālo kinematogrāfijas balvu "Nika" (Ника) kā labākā spēlfilma.

Ģimene[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Fjodora tēvs ir slavenais padomju aktieris un režisors Sergejs Bondarčuks, māte aktrise Irina Skobceva. Māsa aktrise Jeļena Bondarčuka. Pusmāsa aktrise un kinorežisore Natālija Bondarčuka.

Sieva Svetlana Bondarčuka (dzimusi Rudskaja)[2] — televīzijas raidījumu vadītāja, žurnālu HELLO! un Icon galvenā redaktore, aktrise. 1991. gadā viņiem piedzima dēls Sergejs un 2001. gadā meita Varvara.

Filmogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Režisors[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1989 — "Sapnis vasaras rītā" — īsmetrāžas filma, diplomdarbs
  • 1990 — muzikālais klips До свидания, мама! ("Uz redzēšanos, māt!")
  • 1992 — muzikālais klips Посмотри в Глаза ("Paskaties acīs")
  • 2004 — muzikālais klips Маньяк ("Maniaks")
  • 2005 — "9. rota"
  • 2006 — muzikālais klips Расставание ("Šķiršanās")
  • 2006 — muzikālais klips Отпусти меня ("Laid mani")
  • 2008 — "Apdzīvotā sala" (Обитаемый остров)
  • 2009 — Обитаемый остров: Схватка
  • 2013 — "Staļingrada"
  • 2017 — "Gravitācija" (Притяжение)
  • 2020 — "Gravitācija 2: Iebrukums" (Вторжение)

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Fjodors Bondarčuks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 26. jūnijā. Skatīts: 2011. gada 16. augustā. Arhivēts 2009. gada 26. jūnijā, Wayback Machine vietnē.
  2. Svetlana Bondarčuka

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]