Fjordu zirgs
| Fjordu zirgs | |
|---|---|
 | |
| Izcelsme | Norvēģija |
| Īpašības | |
| Augstums skaustā | 135 - 150 cm |
| Krāsa | pāts |
| Mājas zirgs (Equus caballus) | |
Fjordu zirgs jeb Norvēģijas fjordu zirgs ir viena no siltasiņu zirgu šķirnēm. Lai arī fjordu zirgi ir neliela auguma, bet tie ir ļoti spēcīgi. Šķirne ir attīstījusies Norvēģijas rietumu kalnainajā apvidū. Tā augums skaustā ir 1,35—1,50 m, svars 400—500 kg. Raksturā fjordu zirgi ir draudzīgi un maigi, labprāt sadarbojas ar cilvēku un ir ideāli zirgi visai ģimenei.
Fjordu zirgu šķirne ir viena no vecākajām šķirnēm pasaulē. Jau vairākus simtus gadu tā nav bijusi jaukta ar citām zirgu šķirnēm. Tiek uzskatīts, ka fjordu zirgu senči ienāca Norvēģijas kalnos no austrumiem, un tos pieradināja pirms vairāk nekā 3000 gadiem.[1] Arheoloģiskie izrakumi pierāda, ka vikingi fjordu zirgus turēja kā selekcionētu šķirni jau pirms 2000 gadiem. Starp mājas zirgiem fjordu zirgs ir vistuvākais līdzinieks Prževaļska zirgam, un ir uzskats, ka tas ir attīstījies no Prževaļska zirga.[2]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fjordu zirgu uzbūve ir kā spēcīgajiem vilcējiem, bet to muskuļu šķiedras ir smalkākas, kas padara muskuļu darbu efektīgāku un jaudīgāku, tā kā šķiedras tiek labāk apasiņotas. Fjordu zirgam ir skaista galva, ar viegli izliektu purnu, spēcīgs, arkveidīgs kakls, spēcīgas kājas un nagi, un kompakts muskuļains ķermenis. Ar to var jāt pieaugušie cilvēki, un tas var vilkt smagas kravas. Vasaras laikā tā apspalvojums ir gluds un spīdīgs, bet ziemā tam uzaug biezs un garš kažoks.
Krāsas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visi fjordu zirgi ir pāti, un tiem izšķir piecas krāsu variācijas. Ķermeņa pamatkrāsa var būt gan krēmīgi dzeltena, gan zeltaina, gan dzeltenbrūna ar tumšu tonējumu, kas ir vai nu melns vai tumši brūns, uz kājām. Reizēm uz priekškājām tam ir zebrai līdzīgi, horizontāli, tumši brūni lāsumi.[3] Ļoti reti ir brūna strīpa šķērsām pāri pleciem.[4] Ausis fjordu zirgam ir nelielas, ar smailiem ausu galiem, ausu mala kontūrēta ar tumšu maliņu. Purns ir vienmēr gaišāks nekā ķermeņa pamatkrāsa. Fjordu zirgu krēpes ir garas un biezas, ar interesantu krāsojumu — centrālā krēpju josla ir tumša, bet gar malām tumšajai joslai aug gaišas krēpes, tādēļ fjordu zirga krēpes parasti apgriež 5—10 cm garumā, lai tās stāvētu vertikāli uz augšu, un būtu redzama unikālā krēpju krāsa, kā arī tādā veidā tiek izcelts zirga spēcīgais kakls. Pāri pār muguru no krēpēm līdz astei fjordu zirgam stiepjas šaura, tumši brūna strīpa — peļutaka. Aste tāpat kā krēpes ir divās krāsās, centrā tumši sari, kas it kā turpina muguras tumšo svītru, gar malām sari ir gaiši. Šāda veida astes ir sastopamas arī Īslandes zirgiem, kuru šķirne ir atvasināta no fjordu zirgiem.
Cilvēki, kas labi nepazīst fjordu zirgus, uzreiz neatšķirs piecu krāsu toņus vienu no otra. Tos vislabāk var atšķirt, kad šādi pieci zirgi nostājas viens otram blakus. Šīm piecām krāsām ir grūti piemērot tulkojumu, un visu piecu krāsu apzīmējums eksistē tikai norvēģu valodā.
Visiem fjordu zirgiem ir pātas krāsas gēns, kas ir dominants gēns, un tas savienojumā ar citu krāsu gēniem pamatkrāsu padara gaišāku.
Vispopulārākā krāsa ir bēri pāta, kas ir dzeltenbrūna, to varētu salīdzināt ar gaiši bēru krāsu. Ķermenis ir pasteļ dzelten-brūns, un var variēt no krēmīga toņa līdz gaiši rudam. Kājas un svītra, kas stiepjas cauri krēpēm, pa muguru un cauri astei, ir melna vai tumši brūna. Gaišie sari krēpēs un astē ir krēmīgi vai balti, reizēm gaiši brūni. Apmēram 90% fjordu zirgu ir šajā krāsā. Šāda krāsa veidojas, sajaucoties pātam gēnam ar bēras krāsas gēnu.
Otrā krāsa, kas visbiežāk ir sastopama fjordu zirgiem, ir rudi pāta — gaiši ruda ar zeltainu tonējumu. Kājas, jebkādas zīmes uz ķermeņa un tumšā svītra visā garumā pāri zirgam ir sarkan-brūna, vienmēr tumšāka par ķermeni, bet nekad nav melna. Gaišie sari astē un krēpēs ir parasti balti, reizēm visa aste un krēpes var būt baltas. Šāda krāsa veidojas, pātam gēnam sajaucoties ar rudo gēnu.
Pelēkais fjordu zirgs ģenētiski nav pelēks. Fjordu zirgiem nav sirmās krāsas gēna. Dažreiz šo krāsu sauc par pelēko pāta krāsu, bet zirgu audzētāji šādu nosaukumu nelieto, lai arī ģenētiski tas būtu tā vispareizāk. Šīs krāsas zirgu tonis variē no gaiši pelēcīgi-ruda līdz tumšam, siltam pelēcīgam tonim. Tumšās zīmes ir melnas vai tumši pelēkas, gaišie sari ir gaišāki nekā ķermeņa krāsa. Šada krāsa veidojas, bēšajam gēnam sajaucoties ar melno.
Bāli pātie zirgi un dzelten pātie zirgi ir patiesībā bēri pāto un rudi pāto zirgu gaišākas variācijas, iespējams, šī krāsa veidojas, kad pātajam, bērajam vai rudajam gēnam piejaucas krēmkrāsas gēns. Tumšās zīmes bāli-pātajam krāsu zirgam ir melnas vai tumši pelēkas. Gaišie sari ir gaišāki nekā ķermeņa krāsa. Dzelten-pātie fjordu zirgi ir visretāk sastopamā krāsa. Šāds zirgs izskatās gaišā zelta krāsā, krēpes un aste var būt pilnībā baltas, bez tumšajiem sariem, kā arī kājas var būt bez tumšā tonējuma. Ja sapāro divus dzelten-pātos fjordu zirgus, tad ir 25% iespējamība, ka kumeļš būs dzelten-pāti bez tumšajām pazīmēm, un tam var būt pat zilas acis.
Pielietojums mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Fjordu zirgi simtiem gadu Norvēģijā ir lietoti lauksaimniecības darbiem. Zirgi ir pietiekami spēcīgi, lai varētu veikt smagos zemes darbus, kā zemes aršanu, baļķu vilkšanu, kā arī tie ir pietiekami viegli un ātri, lai tos lietotu kā jājamzirgus un braucamzirgus. Kara gados 1944.—1945. zirgu lietoja arī gaļas ieguvei.
Mūsdienās fjordu zirgs Norvēģijā ir kļuvis par populāru jājamzirgu, tā ka tam ir maigs un jūtīgs raksturs, to plaši lieto reitterapijā. Tā mazais izmērs ir piemērots bērnu jāšanas sportam. Tos lieto gan konkūrā, gan dresāža. Fjordu zirgs ir populārs arī kā braucamzirgs tūristu vizināšanai.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Fjord Horse International». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 29. septembrī. Skatīts: 2007. gada 12. augustā. Archived 2007. gada 29. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Elwyn Hartley Edwards "Horses"
- ↑ Nicola Jane Swinney "Horse Breeds of the world"
- ↑ Albrough, Lori. "The Colors of the Norwegian Fjordhorse" Web page, accessed August 12, 2007 at