Vulfi

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Fon Vulfi)
Jump to navigation Jump to search
Fon Vulfu dzimtas ģerbonis.

Fon Vulfu dzimta (vācu: von Wulff) ir vācbaltiešu dzimta, kuras priekšteči Zviedru Vidzemē izsekojami līdz 17. gadsimtam. 20. gadsimtā fon Vulfi izceļoja uz Vāciju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzskata, ka dzimtas priekštecis bijis Polijas-Lietuvas kopvalsts armijas pulkvedis Georgs Frīdrihs Vilkovskis (1594—1642), kas pēc neveiksmīgas duelēšanās pārgājis Zviedrijas karaļa dienestā un vāciskojis savu uzvārdu, no Vilkovska kļūdams par Vulfu.[1]

Viņa pēcnācējs Johans Vulfs (1663-1748) Zviedru Vidzemē 1698. gadā nomāja Aumeisteru jeb Cirgaļu muižu (vācu: Serbigall). Lielā Ziemeļu kara laikā Vulfu dzimta 1704. gadā tika ierakstīta Vidzemes bruņniecības matrikulā, bet 1725. gadā majors Johans fon Vulfs uz 12 gadiem nomāja arī kronim piederošo Gaujienas pilsmuižu. 1737. gadā viņš par 9000 dālderiem iegādājās Aumeisteru muižu savā īpašumā un kopš tā laika šī Vulfu dzimtas atzara pilmais tituls bija "fon Vulfi no Serbigales" (von Wulff a.d.H. Serbigall).

Viņa dēls Kārlis Frīdrihs fon Vulfs (1723–1798) bija Krievijas impērijas armijas artilērijas brigādes komandieris, kas izcēlās ar varonību krievu-turku karā un kļuva par Krievijas armijas ģenerāli. Savukārt visus sava tēva īpašumus mantoja Berends Magnuss fon Vulfs (1732-1784). Viņa dēls Ādolfs Heinrihs fon Vulfs (1765-1843) mantojumā saņēma Aumeisteru muižu, kurā viņš 1793. gadā uzcēla jaunu mūra kungu māju. 1815. gadā viņš no ģenerālgubernatora Kristofa Ādama Rihtera mantiniekiem nopirka Cesvaines muižu, bet 1818. gadā no Reinholda fon Rautenfelda Gaujienas muižu, kurā uzsāka vērienīgu pārbūvi. Pēc 1818. gadā publicētām ziņām viņam piederēja 15 muižas – Gaujienas pilsmuiža, Cesvaines pilsmuiža, Bormaņu muiža, kā arī Aumeisteru, Alsviķu, Ādama, Aizkujas, Tūjas, Nēķenes, Bučauskas, Lodes, Madonas, Kraukļu u. c. muižas. Bez tam Ā. Vulfs nomāja no kroņa vēl 5 muižas – Plāņu, Līpskalnu, Kārzdabas, Mežmuižu un Trikātas pilsmuižu, kas viņu padarīja par vienu no bagātākajiem sava laika Vidzemes guberņas muižniekiem. Ādolfs fon Vulfs mira 1843. gada 9. novembrī Aumeisteros un apglabāts turpat jau agrāk uzceltajā baronu fon Vulfu dzimtas kapličā. Viņa ģimenē bija 8 bērni – trīs dēli un piecas meitas. Saviem mantiniekiem viņš atstājis 25 muižas 1 251 600 sudraba rubļu vērtībā.

Viņa vecākais dēls Aleksandrs fon Vulfs (1802-1832) agri mira un otrais dēls Jūliuss fon Vulfs (1809-1872) pabeidza Gaujienas muižas pils būvi vēlīnā klasicisma stilā (1850).[2] 1871. gadā viņu apglabāja īpaši viņam celtajā Gaujienas muižas Vulfu kapličā. Cesvaines muižu mantoja viņa vecākais dēls Ādolfs Gerhards fon Vulfs (1857-1904), kas no 1890. līdz 1897. gadam uzcēla jauno Cesvaines pili. Gaujienas muižas īpašnieks bija viņa jaunākais dēls Voldemārs fon Vulfs (1866-1924), kas miris Vīsbādenē.

Trešais Ādolfa Heinriha fon Vulfa dēls Kārlis Emīls fon Vulfs (1812-1862) mantojumā saņēma Aumeistaru (Cirgaļu) muižu, viņa vecākais dēls Emīls fon Vulfs (Adolf Bogdan Emil Alfred von Wulf, 1860-1910) bija pēdējais Aumeistaru muižas īpašnieks.

1920. gada zemes reformas laikā fon Vulfu dzimtai muižas atņēma un viņi izceļoja uz Vāciju.

fon Vulfu dzimtas īpašumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Вульф, дворянские роды, т. VII, с. 455 Энциклопедический словарь Брокгауза и Ефрона В 86 томах (82 т. и 4 доп.). — СПб., 1890—1907.
  2. Gaujienas pils no www.gaujiena.lv