Aumeisteru muiža

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Aumeisteru muižas pils fasāde pēc Pirmā pasaules kara.
Aumeisteru muižas pils fasāde mūsdienās (2002).

Aumeisteru muižas (vācu: Hofmeistershof) jeb Cirgaļu muižas (vācu: Serbigal) kungu māja atrodas Aumeisteru ciemā Smiltenes novada Grundzāles pagastā. Aumeisteru muižas kompleksā ietilpst kungu māja ar palīgēkām, tās ietverošu parku, uzstādinātu dīķi un muižas pārvaldnieka māju. Līdz 1920. gada agrārajai reformai muižas pils piederēja Vulfu dzimtai.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vēstures dokumentos Cirgale jeb Serbigale pirmoreiz minēta 1533. gadā, kad Rīgas arhibīskaps Tomass Šēnings savam hofmeisteram Meinhardam no Šīrštedes (von Schierstädt) izlēņoja Zerbigala pagastu (Serbigal-Paggast) Smiltenes pils novadā. No vācu vārda Hofmeistershof cēlies tagadējais latviešu vietvārds "Aumeisteri". Pēc Livonijas hercogistes izveides 1584. gadā muižu iegādājās Alberts Finks, kas to 1594. gadā par 25 tūkstošiem marku pārdeva Tirzas muižas īpašniekam Johanam fon Tīzenhauzenam.

Pēc Poļu—zviedru kara beigām ķēniņš Gustavs Ādolfs Cirgales muižu 1626. gadā piešķīra Detlofam fon Hilzenam, 1634. gadā to ieguva Zviedrijas valsts padomnieks, vēlākais Zviedru Vidzemes ģenerālgubernators Gabriels Bengtsons Uksenšerna (Oxenstierna), vēlāk viņa dēls grāfs Bengts Uksenšerna. 1698. gadā muižu nomāja nomāja Zviedrijas armijas majors Johans Vulfs (1663-1748). Grāfiene Uksenšerna pēc Lielā Ziemeļu kara postījumiem atjaunoto muižu 1727. gadā pārdeva Ērikam Kristiānam fon Štrohkirham, kas 1737. gadā to par 9000 dālderu pārdeva majoram Vulfam dzimtas īpašumā.[1] Kopš tā laika šī Vulfu dzimtas atzara pilnais tituls ir "fon Vulfi no Cirgales" (von Wulff a.d.H. Serbigal).

Muižu mantoja viņa dēls Berends Magnuss fon Vulfs (1732-1784), bet mazdēls Ādolfs Heinrihs fon Vulfs (1765-1843) 1793. gadā muižā uzcēla tagadējo mūra kungu māju. Pateicīgie pēcnācēji viņam muižas parkā uzstādīja no smilšakmens darinātu piemiņas zīmi. Aumeistaru (Cirgaļu) muižu mantoja viņa dēls Kārlis Emīls fon Vulfs (1812-1862), vēlāk mazdēls Emīls fon Vulfs (Adolf Bogdan Emil Alfred von Wulf, 1860-1910). Viņš bija pēdējais Aumeistaru muižas īpašnieks, kas apglabāts fon Vulfu dzimtas kapličā.

Pēc 1920. gada zemes reformas Aumeisteru muiža tika sadalīta 221 vienībā 4861 ha kopplatībā un muižas pilī iekārtota skola,[2] vēlāk tur atradās arī pagasta valde un pagasta tiesa.

Šobrīd muižas pils ēka ir pamesta un nekopta, bet pārvaldnieka māja skaisti atjaunota un tajā ir viesu nams. Kopš 1998. gada muižas saimniece ir SIA “Aumeisteru muiža”.[3]

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Aumeisteru muižas apbūve veidojusies laikā no 18. gadsimta beigām līdz 19. gadsimta sākumam, kad celta klēts un pulksteņklēts. Vēlāk uzcelts stallis, ratnīca, kučiera māja un manēža. Muižas kungu mājā daļēji saglabājusies 19. gadsimta otrās puses interjeru apdare - ēdamzālē kasetēti koka griesti, vestibilā un zālē parkets, kā arī krāsnis.

1896. gadā uzcelta grezna pārvaldnieka māja neorenesanses stilā, kurā saglabājusies un rekonstruēta sākotnējā interjeru apdare. Pie pils bijis arī paviljons un ziemas dārzs, kurš zudis. Pie ezera celtas kūtis, spirta brūzis, ūdens sūknētava un kalpu māja. Kompleksā iekļaujas arī krogs un ūdensdzirnavas, kas agrāk ražoja elektrību. Kungu mājas priekšā ir parādes pagalms ar rundēli, bet aiz kungu mājas ainavu parks.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]