Ford Capri

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par automašīnu modeli. Par citām jēdziena Capri nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
1986. g. Ford Capri Mk III 1.6 Laser Blackpool, Anglija

Ford Capri ir nosaukums, ko Ford Motor Company lietoja trim automobiļu modeļiem:

  • Ford Consul Capri — kupeja, Lielbritānijas Ford ražojums (1961—1964)
  • Ford Capri — kupeja, Eiropas Ford ražojums (1969—1986)
  • Ford Capri — ar paceļamo jumtu, Austrālijas Ford ražojums (1989—1994)

Ford Consul Capri (335)[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Consul Capri
Ford Consul Capri.jpg
Ražošana 19611964
Virsbūves tips 2 durvju kupeja
Dzinējs 1340 cm³. I-4 (1961—1962)
1498 cm³ I-4 (1962—1964)
Garenbāze 2,51 m[1]
Garums 4,33 m
Platums 1,65 m
Masa 953 kg
Saistītie modeļi Ford Consul Classic

Pirmais, kas lietoja Capri nosaukumu, bija Lielbritānijas Ford divu durvju kupeja — Ford Consul Classic sedans. Ford Consul Capri parādījās 1961. gadā, bet oficiāli to sāka pārdot Lielbritānijā 1962. gada janvārī. Pēdējais modelis no rūpnīcas izbrauca 1964. gada jūlijā. Līdzīgi Ford Consul Classic, tas iezīmējās ar vairākām jaunām detaļām - četriem priekšējiem lukturiem, maināma ātruma stiklu tīrītājiem, disku bremzēm, apgaismotu vadības paneli un cigarešu aizdedzinātāju. Tas tika pasludināts kā "Pirmais Lielbritānijas Ford izdotais personiskais auto" (Lielbritānijas Ford, laikraksts, 1961. gada decembris). To radīja Rojs Brauns (Roy Brown), kas pazīstams arī kā Edsel dizaineris. Tā nosaukums pirms ražošanas bija "Sunbird", un tas bija kaut kas starp Ford Thunderbird un Sunliner. Automobilim bija plūdlīniju forma, liels bagāžnieks un kabrioleta tipa kupejas jumts. Sākotnēji Capri tika aprīkoti ar 1340 cm³ dzinēju, pārnesumkārbu ar trim pārnesumiem (109E modelis), šie auto cieta no pāragriem kloķvārpstas bojājumiem. 1962. gada augustā motora ietilpība palielināja līdz 1498 cm³ (116E modelis), un tas bija ievērojams uzlabojums. Pirmie 200 Capri tika montēti ar rokām, un stūre tiem bija kreisajā pusē - kontinentālajai Eiropai. 1961. gadā Vācijā, Frankfurtes auto šovā, Ford pārdeva 88 Capri modeļus. Laika posmā no 1961. līdz 1964. gadam kopumā tika pārdoti 18 000 Capri, no kuriem 2002 bija GT modeļi. 1964. gadā tika pārdoti tikai 500 modeļi (visi GT), kas bija arī to beidzamais ražošanas gads. Vecākais no šiem rokām montētajiem Capri no 1961. gada atrodams Vācijā. Consul Capri 335 ir viena no retākajām automašīnām, ko Ford jelkad izgatavojis.

1963. gadā parādījās GT versija (un arī 116E, ar tādu pašu motoru kā Cortina GT). Vispārīgi auto ražošana bija diezgan dārgs prieks, pie tam detaļas no tā produkcijas tika izmantotas uz populārā Ford Cortina. Jau pēc divarpus gadiem Consul Capri tika izņemts no pārdošanas.

Ford Capri Mk I[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Capri Mk1
1974.ford.capri.arp.750pix.jpg 1974. g. ražotais Ford Capri 3.0 GXL
Ražotājs Ford
Ražošana 1969. g. - 1974. g.
Komplektācija Dagenhem, Halewood — Lielbritānija, Genk — Beļģija, Saarlouis, Cologne — Vācija, Homebush - Austrālija
Klase Vidējas klases sporta auto
Virsbūves tips Kupeja
Piedziņa Aizmugurējā piedziņa
Dzinējs Benzīns:
V4 1.3L, 1.5L, 1.7L,
I-4 1.3L, 1.6L, 2.0L,
V6 2.0L, 2.6L, 3.0L, 3.1L, 3.4L
Transmisija Manuālā transmisija

Pirmais Ford Capri tika stādīts priekšā Briseles Motoršovā 1969. g. janvārī un izlikts pārdošanā jau nākošajā mēnesī. Ford gribēja gūt veiksmi Eiropā, kāda tam piederēja Ziemeļamerikā ar Ford Mustang - Ford bija nolēmis ražot Eiropas Ford Mustang. Mehāniski tas balstījās uz Cortina, un to būvēja Eiropā, Dangeham un Halewood rūpnīcās Lielbritānijā, Genk rūpnīcā Beļģijā, kā arī Saarlouis un Cologne rūpnīcās Vācijā. Sākotnēji automobili nosauca par Colt, bet Ford nomainīja tā nosaukumu, jo to jau lietoja Mitsubishi.

Lai gan tā bija kupeja, Ford vēlējās, lai Capri Mark 1 būtu pieejama plašam potenciālo pircēju lokam. Lai to sasniegtu, auto bija pieejams ar vairāku veidu dzinējiem. Britu un vācu rūpnīcas ražoja atšķirīgus sastāvus. Kontinentālais modelis izmantoja Ford Taunus V4 motorus ar 1.3, 1.5 un 1.7 litriem (L), kamēr britu versijas balstījās uz Ford Kent I-4 1.3 un 1.6 L. Cologne V6 2.0 L kalpoja kā sākotnējais "range-topper". Līdz gada beigām esošajiem pievienojās sporta versijas: Vācijā tas bija 2300 GT, lietojot divdaļīgo 124 zirgspēku (Zs) (92 kW) karburatoru un Lielbritānijā - 3000 GT ar 140 Zs (103kW) Essex V6.

1970. g. aprīlī Ford sāka modeļu tirdzniecību ārpus Eiropas — Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Austrālijā. Šie modeļi bija tikai ar Kent 1.6 litru motoru, kurus 1971. g. aizstāja ar Pinto I-4 2.0 L. Ziemeļamerikas versija izcēlās ar jauniem priekšējiem lukturiem un bamperi (lai atbilstu ASV Transportēšanas depatramenta noteikumiem), un neizmantoja fabrikas markas zīmi.

1971. g. septembrī parādījās jauns, kompānijas Weslake ražojums - 2637 cm³ Cologne V6 Capri RS2600. Lai palielinātu dzinēja jaudu līdz 150 Zs (110 kW), šis modelis lietoja Kugelfisher inžekciju, kas bija par pamatu 2 RS2600 grupas motoram, ko izmantoja Eiropas sporta auto sacensībās. Montēts ar Weslake motoru, tas iezīmējās ar speciāli sakausētām cilindru galvām. RS2600 tika aprīkots ar pārveidotu amortizācijas sistēmu, uzlabotu pārnesumu kārbu, apgaismotu vadības paneli, vēdināmus bremžu diskus un alumīnija riteņus. Septembrī 2.6 L motors tika pārveidots par luksusa 2600 GT versiju ar 2550 cm³ motoru un divdaļīgo Solex karburatoru. 1971. g. Eiropas autosporta sacensībās vācietis Dieters Glemsers (Dieter Glemser) ieguva Braucēja titulu, nodrošinot Ford Köln panākumus ar RS2600. 1972. gadā uzvarēja viņa tautietis Johans Mass (Jochen Mass).

Mark I atjaunotais Capri[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mk I Kielces trasē, Polija
Hanss Haijers (Hans Heyer) 1973. g. ar Ford Capri Nurburgringas (Nürburgring) trasē

Capri kļuva veiksmīgs (līdz 1970. gadam tika pārdoti 400,000 auto), un Ford to uzlaboja 1972. gadā. Entuziastiem tas kļuva par Capri „Bis”. Lielbritānijā to dēvēja par „Mark 1 atjaunoto Capri". Auto ieguva jaunu un spēcīgāku amortizācijas sistēmu, taisnstūrveida priekšējos lukturus, paplašinatas tālās gaismas un jaunus sēdekļus. Kent motors tika aizstāts ar Ford Pinto, un vācu sastāvam pievienojās britu 3000 GT. Lielbritānijā lietoja atlikušos 2.0 L V4. Sekojošais 1973. g. kļuva Capri visizpārdotāko, sākot no 233,000 līdz 1,000,000 pārdotiem Capri augustā.

Decembrī Ford uzlaboja RS2600 uz RS3100, tā motora tilpums pieauga līdz 3089 cm³, un tas darbojās ar Essex V6 motoru. Atšķirībā no iepriekšējā, tas izmantoja divpusēju Weber karburatoru un sasniedza 150 Zs (110kW). Pārbaužu veikšanai tika izstrādāti tikai 250 RS3100 markas automobiļi. Auto joprojām bija diezgan konkurētspējīgs sacīkšu dalībnieks, un Ford Motorsport izgatavoja simts modeļus ar jauno motoru. Cosworth auto kompānija pilnveidoja 4 RS3100 grupas motoru, sasniedzot 3412 cm³ ar DOHC inžekciju, četriem vārstiem uz cilindru un 435 Zs (324 kW) - sacīkšu nolūkos. Automobilis iezīmējās arī ar uzlabotu aerodinamiku. To izmantoja arī Formula 5000.

Ford Capri Mk II[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Capri Mk2
Ford Capri 1974 1977. g. Ford Capri
Ražotājs Ford
Ražošana 1974. g. - 1977. g.
Komplektācija Dagenhem, Halewood — Lielbritānija, Genk — Beļģija, Saarlouis, Cologne — Vācija
Klase Vidējas klases sporta auto
Virsbūves tips Kupeja
Piedziņa Aizmugurējā piedziņa
Dzinējs Benzīns:
I-4 1.6L, 2.0L
V6 3.0L
Transmisija Manuālā transmisija

Pēc pārdotiem 1.2 miljoniem auto un sekojošās 1973. gada eļļas krīzes, Ford nolēma radīt jaunu automobili, kas būtu vairāk piemērots ikdienas vajadzībām. Tam vajadzēja būt aprīkotam ar īsāku motora pārsegu, lielāku salonu, un ieviest hečbekam raksturīgās aizmugurējās durvis. Un tā, 1974. gada februārī pircēju acīs parādījās Capri Mk II. Izgatavotāji tam bija veltījuši daudz darba, un auto lieliski pielāgojās ikdienas vajadzībām, lai gan drošuma ziņā auto uzlabojās tikai nedaudz.

Lai gan mehāniski tas bija līdzīgs Mk I, Capri Mk II korpuss tika palielināts, ražotāji modernizēja vadības paneli, ierīkojot mazāka izmēra stūri. Eiropas modelis tika aprīkots ar 2.0 L Pinto dzinēju, kas sekoja aiz mazāk jaudīgākās 3.0 L V6. Capri joprojām saglabāja lielos, taisnstūrveida priekšējos lukturus, kas arī kļuva par galveno atšķirību starp Mk2 un Mk3. Pārmaiņas piedzīvoja arī lielāki bremžu diski un standarta maiņstrāvas ģenerators.

Lai automobilim piešķirtu sportisku pieskaņu, 1975. gada martā Ford pieteica John Player Special (zināmu kā JPS). Tie gan iznāca ierobežotā skaitā. 1976. g. maijā, kad pārdošana kritās, vidējie 3.0 GT modeļi nozuda no pjedestāla, dodot ceļu 3.0 S un Ghia. 1976. g. oktobrī produkcijas apjoms tika ierobežots, darbojās tikai Saarlouis rūpnīca. Sekojošajā gadā Capri pameta Amerikas tirgu. Bija pārdoti 513,000 auto.

Ford Capri, ar ko no 1980. — 1982. g. brauca Kolins Bonds (Colin Bond), Queensland Raceway
1975. gada Ford Capri Mk II 2.0 JPS

Ford Capri Mk III[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Capri Mk3
1985 Ford Capri 2.8 Injection Special in France 1985. g. Ford Capri 2.8 Injection Special Francijā
Ražotājs Ford
Ražošana 1968. g. - 1986. g.
Komplektācija Dagenhem, Halewood — Lielbritānija, Genk — Beļģija, Saarlouis, Cologne — Vācija
Klase Vidējas klases sporta auto
Virsbūves tips Kupeja
Piedziņa Aizmugurējā piedziņa
Dzinējs Benzīns:
I-4 1.6L, 2.0L OHC
V6 2.0L V6, 2.3L V6, 2.6L RS V6, 2.8iL (injection), 3.0+L (carb)
Transmisija Manuālā transmisija,
Automātiskā transmisija

Sākumā Capri Mk III bija līdzīgs tā sauktajam „Karla projektam” („Project Carla”). Būtībā tas bija neliels Mk2 uzlabojums, un to bieži dēvēja par Mk3. Pirmie auto bija pieejami 1978. g. martā, bet drīz vien cieta neveiksmi, tā kā pieprasījums bija zems. Automobili tomēr bija kaut kādā veidā jāpārdod, un tas tika izrādīts 1976. g. Ženēvas šovā: Capri Mk2 priekšpuse ļoti līdzinājās Escort RS2000 (ar četriem lukturiem un melnu režģi), un ar aizmugures spoileri, kas būtībā bija ņemts no iepriekšējā piedāvātā modeļa. Mk3 pārsvars pār Mk2 bija uzlabotā aerodinamika, veiktspēja, degvielas ekonomija un fabrikas zīmes četrstūrveida lampas.

Uzsākot ražošanu ar esošo Capri Mk2 motoru un transmisijas kombināciju, 3.0 S modelim tika vērstas lielākas rūpes. Tai pat laikā mierīgākais Ghia modelis ar automātisko transmisiju kļuva par pieprasītāko preci starp abiem iepriekšējiem V6 automobiļiem.

3.0 S modeli plašos apmēros izmantoja TV sērijās ”Profesionāļi” (The Professionals), kur personāži Bodijs (Bodie) brauca ar sudraba 3.0 S un Doils (Doyle) — ar zelta 3.0 S.

Ford sāka fokusēt uzmanību uz Lielbritānijas tirgu; tā kā Capri pārdošana tur rūk, tas kļūst par tādu kā kulta auto. Atšķirībā no līdzgaitnieka 4-durvju Cortina, ar Capri pārdošanu Lielbritānijā labāk veicās auto laukumu īpašniekiem. Tās bija lētākas, līdz ar to peļņa par kupejām bija liela. 1979. g. Ford mēģināja iespiesties tirgū ar „X Pack” uzlabojumu, orientējoties uz „Rallye Sport” vai „RS”. Dārgo auto pārdošana kļuva lēna, un plašsaziņas līdzekļi bija gatavi uzņemt jaunus, modernākus Capri modeļus.

1981. g. līdzšinējo 3.0 V6 spēkratu aizstāja jaunai sporta versija 2.8 Injection, kas debitēja Ženēvas Motoršovā. Jaunais auto bija pirmais regulārais modelis kopš RS2600, kas izmantoja inžekcijas tipa motoru. Dzinēja spēks uzauga līdz 160 Zs (118kW), sasniedzot maksimālo ātrumu 210 km/h, bet auto joprojām lietoja standarta četru ātrumu pārnesumkārbu. Capri 2.8 Inžekcija ražotājiem iedvesa jaunus spēkus un nodrošināja auto produkciju 2-3 gadus ilgāk, pārspējot visas Ford cerības. Drīz četru ātrumu ātrumkārba tika nomainīta ar piecu ātrumu, Ford papūpējās un automobilī iestrādāja rūtainus velūra sēdekļus, piešķirot luksusa dzirksteli. Vēl viens būtisks notikums notika 1984. gadā, kad tika pieteikts Capri Injection Special. Šis pilnveidojumam bija ar ādu noklāta puse sēdekļa, un ierobežotas izslīdes diferenciālis. Ārēji auto izcēlās ar septiņu spieķu RS riteņiem (bez vecajiem „RS” logo, jo tas vairs nebija RS auto) un vizuāli pilnveidotu, krāsainu firmas resti. Tai pat laikā 2.0 L Capri tika pārtapis par 2.0 S, kas vienlaikus pielāgojās izmainītajai Capri Injection amortizācijas sistēmai. 1.6 modelis kļuva par 1.6 LS.

Capri vairs nepiedalījās sacīkstēs, un 1982. g. aprīlī Vācijas Ford izgatavoja ierobežotu skaitu turbo modeļus, ar stūri kreisajā pusē, un jaudu 190 Zs (140 kW) (maksimālais ātrums — 220km/h). Šim mežonim bija palielināts korpuss un „RS” simbols uz motora un riteņiem. Lai gan rets un saudzējams, tas nemaz nelīdzinājās vēlākajam Tickford.

Tickford Capri lietoja 2.8 Inžekciju (veiksmīgāk nekā RS modelis ar Granada karburatoru) un attīstīja 205 Zs (153 kW) jaudu. Šī versija arī iezīmējās ar luksusa salonu, bija iespēja izvēlēties pilnu ādas sēdekļu ietērpu un Wilton paklājus ar izšuvumiem, lielu aizmugures spoileri, krāsainu firmas resti un dziļākiem amortizatoriem. Modelētājs Saimons Saunders (Simon Saunder) bija uzprojektējis virsbūves karkasu, vēlāk pie tā piestrādāja KAT Designs un šobrīd — Ariel Atom dizaineri.

Neatkarīgais Turbo Technics laida apgrozībā 200 Zs (149 kW) versiju un jaunu, 230 Zs (172 kW) evolūciju, kam bija speciāli iebūvēta pārnesumu kārba. Tickford Capri produkta nākšana klajā norādīja uz to, ka Ford piespiedu kārtā atļauj Turbo Technics ražojuma pasludināšanu par pus-oficiālu, lai gan Ford literatūrā kā oficiālie Ford produkti parādījās tikai vācu RS un britu Tickford.

Aizmugurējie bremžu diski Tickford bija standarta, kas iezīmējās ar vairākiem bremžu sistēmas pārveidojumiem. Būtībā šis modelis tika rekonstruēts 200 stundu ilgā roku darbā, dažiem no tiem tika pārveidots motora pārsegs, ar nomainītu režģi un jaunu korpusu. Tika pārdoti mazāk nekā 100 auto. Viena no problēmām bija tā, ka Tickford pircējam izmaksāja divas rezes vairāk nekā Capri Injection.

Sākot ar 1984. g. novembri Capri tika pārdoti tikai Lielbritānijā, šiem modeļiem stūre bija labajā pusē. 1.6 un 2.0 varianti tika pārdēvēti par Laser, kas izcēlās ar pilnīgu instrumentu klāstu, ādas pārnesumu kloķi, elektrisku antenu, krāsainu priekšējo režģi un spoguļiem. Beidzamais, apgrozībā laistais, bija „Brooklands” Green 280 modelis, kas izcēlās ar ierobežotas izslīdes diferenciāli, viscaur ādas pārklāto Recaro interjeru un 15 collu (38 cm) riteņus, aizstātus ar 13 collu (33 cm) septiņu spieķu riteņiem uz Capri Injection Special versijas. Sākotnēji Ford domāja samontēt 500 turbo spēkratus (Turbo Technics) vārdā Capri 500, aprīkotus ar sakausētiem riteņiem no zelta. Taču izmaiņas produkcijas plānošanā piespieda nomainīt tā vārdu uz Capri 280, tā kā auto bija beidzamie modeļi, kas izbrauca no rūpnīcas. Kopā tika radīti 1,038 Capri 280. Pretēji maldīgajiem priekšstatiem, šos auto vis nesauca „Capri 280 Brooklands”.

1986. g. 19. decembrī tika izgatavots beidzamais Capri modelis; kopā to pavisam bija 1,886,647. Halewood rūpnīcā (Lielbritānija) tā ražošana beidzās jau 1976. gadā, taču Vācijā Capri ražoja no 1976. g. — 1986. g. Vairums (vairāk kā miljons) no tiem bija Mk1 - to tirdzniecība labi padevās Ziemeļamerikā un Austrālijā. Kādu daudzumu Mk2 un Mk3 eksportēja ārpus Eiropas - uz Āziju un Jaunzēlandi.

Capri paliks atmiņā pēc populāra reklāmas saukļa „Tavs vienmēr apsolītais auto”. Ziemeļamerikā tas skanēja īsāk: „Capri: Seksīgais eiropietis”.

Mk III specifikācijas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]


Ford Capri Latvijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ford Capri Lavijā ir sastopams, bet nav precizēts to skaits, kā arī nav zināms, cik braucošu, licenzētu Capri mūsu zemē ir. Pēc neoficiāliem datiem braucošu Capri skaits varētu būt ne vairāk kā desmit. Šis kulta auto ir iegūlies kolekcionētāju rokās un praktiski vairs ielās nav sastopams. Palūkojot interneta portālus, secinājums ir viens - Latvijā ziņas par Ford Capri ir pieklusušas un mums nav Capri kluba, kas varētu attīstīt, atjaunot interesi par šo kādreiz tik populāro automobili.

Ford Capri ārpus Eiropas[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ziemeļamerika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1970. g. līdz 1977. gadam Capri Ziemeļamerikā tika pārdots zem Ford Lincoln / Mercury kompānijām. Uz visiem ASV 1971. - 1974. gada Capri un 1976. - 1977. gada Capri Mk2 automobiļiem pagriezienu signālu lampas bija iestiprinātas priekšējā režģī. CAPRI burti uz motora pārsega tika aizstāti ar FORD, vēl parādījās Mercury raksta emblēma uz bagāžnieka vāka vadītāja pusē. Pilnīga instrumentācija nebija pieejama 1971. - 1972. gada 4-cilindru modeļiem, bet kļuva par standartu no 1973. gada.

Sākotnēji Cologne rūpnīcas ražotais Capri 1600 tika pielīdzināts britu 1.6 L Kent. Tā jauda sākumā bija 64 Zs (48 kW). 1971. g. Cologne rūpnīcā ražotais Capri 2000 ar 2.0 L motoru sasniedza 101 Zs (75 kW) jaudu, un 105 Zs, ja izmantoja Ford Sierra izplūdes kolektoru, ar divām izplūdes caurulēm. Bija arī 1600GT, kuram no katra cilindra nāca sava caurule, 'zirneklis', bija atvieglota kloķvārpsta, un maksimālie apgriezieni virs 6000. Ta pati rūpnīca 1972. g. nāca klajā Capri 2600 GT ar 2.6 litru V6 motoru, sasniedzot 120 Zs (89 kW). Uz 1974. gada automobiļiem un 1976. - 1977. gadu Capri Mk2 (hečbeks) tika lietoti 2000 I-4 un 2800 V6 motori.

1983. g. Mercury Capri

1979. g. Ford vairāk neimportēja Ford Capri no ārvalstīm un sāka jaunā Mercury Capri pārdošanu, kas būtībā bija tas pats Ford Mustang. Tas bija pieejams ar 88 Zs (66 kW) jaudu 2.3 L četru cilindru motoru. Vēlāk, pēc izvēles, bija nopērkams (302) 5.0 L V8. 1984. g. Capri sasniedza 175 Zs (130 kW) jaudu, aprīkotu ar 2.3 L četru cilindru motoru, kā arī 165 Zs (123 kW) 302 V8 modeli. Tajā laikā Capri Turbo bija vieglāks par V8, tam trūka nepieciešamo apgriezienu. Nākošajā gadā tika radīts jauns V8 ar 180 Zs (134 kW) jaudu, metot ēnu uz neseno turbo modeli. Mercury Capri pārveidojumu nevajadzētu jaukt ar Eiropas Capri - tas nekad nekļuva ne tuvu tik populārs kā Ford Mustang spēkrats, lai gan būtībā tas bija identisks un atšķīrās ar nelielām dizaina niansēm. 1985. g. un 1986. g. Capri 5.0 L motors bija tas pats, kas Mustang 210 Zs 1985. g. un 200 Zs 1986. gadā. Pēc 1986. g. Mercury Capri vairs nebija pieprasīts.

1991. g. Ziemeļamerika tika iepazīstināta ar jaunu modeli, kas bija importēts no Austrālijas (skaties zemāk - SA30). Tas bija ar paceļamu jumtu, četru sēdekļu, priekšējās ass piedziņas un 100 Zs (75 kW) četru cilindru 1.6 L modelis. Bija pieejams arī 132 Zs (98 kW) turbo 1.6 L motors. Abas versijas tika pazuda pēc 1994. gada.

Dienvidāfrika[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dienvidāfrikā Ford Capri ražoja no 1970. g. līdz 1972. gadam, un tas līdzinājās Lielbritānijā izgatavotajiem. Nekādu reorganizēšanu vai RS variantu nebija. Kopumā Brasil Green Motor tika pārveidoti ap 500 Capri un darbojās uz 302 Ford Windsor V8 motora. Šie modeļi tika nosaukti par Capri Perana un ļoti veiksmīgi piedalījās dažādās auto sacīkstēs. 1970. g. tie uzvarēja Āfrikas meistarsacīkstēs un, citādākā modifikācijā, arī nākošajā gadā. Ne Mark 2, ne Mark 3 Capri netika eksportēti vai ražoti Dienvidāfrikā. Izdzīvoja tikai nedaudzi 1.3 un 2.0 modeļi.

Austrālija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1969. g. līdz 1972. gadam Sidnejas pievārtē (Homebush rūpnīcā) Austrālijas Ford Motor Company ražoja Eiropā modelēto Mark 1 Capri. 1969. g. 3. maijā Capri ienāca Austrālijas tirgū, piedāvājot 1600 Deluxe un 1600 GT, kas bāzējās uz 1.6 L Ford Kent motoru. 1970. g. 25. februārī klajā nāca 3000 GT, aprīkots ar 3.0 L Ford Essex V6 motoru. Tai pat laikā 1600 GT kļuva par 1600 XL, kamēr 1600 Deluxe nosaukums palika nemainīgs.

Pārdošana pieauga, bet drīz atkal sāka samazināties, vietējo un importa konkurentu auto dēļ. 1972. gada novembrī Capri ražošana Austrālijā pārtrūka. Kopā tika saražoti 15,122 modeļi. Ne Mark 1 Capri uzlabojumus, ne sekojošos Mark 2 un Mark 3 modeļus ķenguru zemē neražoja.

1973. g. Ford Australia importēja piecdesmit Capri RS3100 modeļus. Daudzas no veselajām mašīnām joprojām ir labi saglabājušās un dažas - pat spējīgas sacensties.

Ford Capri SA30[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

1989. g. Austrālijā Ford Capri vārds atdzīvojās. Austrālijas Capri ar paceļamo jumtu tika pārsaukts par SA30, tā nolūks bija atdzīvināt Mazda MX-5. Interesanti, ka tas lietoja Mazda 323 motoru un mehāniku, kas balstījās uz Laser. Virsbūve tam bija veidota no Ghia ražotāja un interjers — no ItalDesign. Tomēr salīdzinājumā ar MX-5, tas tika datēts apmēram divus vēlāk pēc tā ieplānotā datuma. Tā Laser bija ar priekšējās ass vadību, pretēji MX-5, kas fokusējās uz aizmugurējo piedziņu.

1991. g. līdz 1994. g. ražotais Mercury Capri

Tika piedāvāti divi modeļi: standarta 1.6 L un turbo variants, ar 136 Zs (100 kW) jaudu.

Pirmām kārtām, Austrālijā ražotais Capri bija paredēts eksportam uz ASV. Tā eksportēšana sākās 1991. gadā. Mercury Capri izpārdošanas apjomi ātri sasniedza MX-5, taču strauji kritās, pārtraucot produkciju 1994. gadā. Auto sērga bija kvalitātes problēmas, to izņēma no apgrozības, lai gan veiksme tam vēlreiz uzsmaidīs 90ajos.

Interesanti, ka ASV Capri mazumtirdzniecības cena bija mazāka nekā Austrālijas. Ap 90% produkcijas tika eksportēta uz ASV - palielinātās sūtīšanas izmaksas kompensējās. „Kreis-roču” auto ražošanas apjoms samazinājās, salīdzinot ar mazo „lab-roču” apjomu Austrālijas tirgum.

No 1989. g. līdz 1994. g. Capri pieņēma Lietotu Auto Drošības Rādītāju 2006. Tam bija noteikts „sliktāks nekā vidējais” vadītāja veselības nodrošinājums avārijas gadījumā. Tas regulāri tika pelts arī dēļ patstāvīgajām jumta problēmām, pat pēc vairākiem Ford Dealerships veiktajiem uzlabojumiem. Galu galā šī problēma tika atrisināta. Ieviesa jaunu blīvējumu un 100% fabrikas pārbaudi.

Ford Capri iespējamā nākotne[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Britu izdevums Auto Express un vācu — Stern parādīja vairākus vizuālus datora modeļus, liekot priekšā uz Ford Focus bāzētu Capri, 2002. g. jūlija numurā izvirzot priekšlikumu, laist apgrozībā šo modeli 2005. gadā. 2003. gada septembrī Frankfurtes Auto šovā Ford prezentēja hečbeka kupeju. Lai gan neviens no šiem piedāvājumiem vēl nav braucis pa Eiropas ceļiem, 2008. g. maijā Auto Express vēlreiz uzsāka sarunu par jaunajiem Capri, izmantojot datorizētas programmas. Tie varētu būt uz Focus ST balstīti modeļi, izmantojot šobrīd pieejamos Ford motorus. Vēlāk uzlabotie RS pilnpiedziņas modeļi būtu ar 3.2 litru sešu cilindru motoru. Auto turpinās Kinētiskā modeļa tēmu, ko var saskatīt uz Mondeo, S-Max un Galaxy. Tas tiks oficiāli paziņots 2009. gadā.

Citi Capri modeļi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Capri nosaukums ticis izmantots arī citām Ford kompānijas automašīnām:

Avoti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārzemju avoti[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Culshaw un Horrobin (1974. gads). Britu auto katalogs. Londona: Macmillan. ISBN 0-333-16689-2.


Commons:Category
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Ford Capri