Formaldehīds (metanāls, HCHO) ir gāze ar izteiktu, asu smaku. Tas ir vienkāršākais aldehīds. Formaldehīds veidojas kurināmā nepilnīgas sadegšanas procesos. Formaldehīds ir izplatīts iekštelpu gaisa piesārņotājs (klasificēts kā GOS). Telpās formaldehīda izgarojumu galvenie avoti ir finieris, skaidu plāksnes, audumi, daži putu izolācijas materiāli, stiklšķiedra, tepiķi un to līme, dažas krāsas un grīdas apdares materiāli. Formaldehīds ir arī automašīnu izplūdes gāzu sastāvā. Formaldehīds ir kancerogēns, indīgs, alerģisks un kodīgs. Formaldehīds labi šķīst ūdenī, un tādu šķīdumu sauc par formalīnu. Lai šķīdumā formaldehīds mazāk polimerizētos, formalīnam liek klāt arī metanolu.
Formaldehīds var oksidēties ar gaisa skābekli, veidojot skudrskābi.
Reaģējot ar amonjaku, var veidot urotropīnu (heksametilēntetramīnu), kas ir heksogēna izejviela.
Formaldehīds ir daudzu termoreaktīvo polimēru (fenolformaldehīda, karbamīdformaldehīda un melamīnformaldehīda sveķu)izejviela.
Formaldehīds nogalina lielāko daļu baktēriju, tāpēc to lieto bioloģisko paraugu saglabāšanai (formalīna veidā).
Formaldehīds var polimerizēties, veidojot polimēru (paraformaldehīdu). Šo polimēru var pēc tam depolimerizēt. Vāju sārmu klātienē formaldehīds polimerizējas, veidojot ogļhidrātu maisījumu.
Formaldehīdu parasti piegādā vai nu formalīna, vai arī poliformaldehīda veidā.
Formaldehīdu bieži lieto dažādu plaša patēriņa preču ražošanā, piemēram, tekstilrūpniecībā kā pretburzīšanās līdzekli, celtniecības materiālos, piemēram, ķīmiski apstrādātos kokmateriālos, kā arī dažādu plastmasu un citu ķīmisko vielu ražošanā. Formaldehīds ir plaši sastopams līmēs un apdares materiālos. Dažas nagu lakas un stiprinātāji arī satur formaldehīdu.
