Glikolaldehīds
| Glikolaldehīds | |
|---|---|
 Glikolaldehīda struktūrformula | |
| Ķīmiskā formula | C2H4O2 |
| Molmasa | 60,05 g/mol |
| Blīvums | 1391 kg/m3 |
| Kušanas temperatūra | 97 °C |
| Viršanas temperatūra | ?°C |
Glikolaldehīds (2-hidroksietanāls, oksiacetaldehīds, CH2OH−CHO) ir bezkrāsaini plāksnīšveida kristāli ar saldu garšu. Glikolaldehīds ir vienkāršākais no monooksialdehīdiem. Labi šķīst ūdenī (svaigos šķīdumos eksistē dimēriska cikloacetāla veidā, kas pakāpeniski sadalās). Glikolaldehīdu var uzskatīt par savdabīgu vienkāršu ogļhidrātu - diozi jeb aldozi ar 2 oglekļa atomiem.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iegūst, oksidējot etilēnglikolu ar ūdeņraža peroksīdu dzelzs(II) savienojumu klātienē:
- CH2OH−CH2OH + H2O2 → CH2OH−CHO + 2H2O
Var iegūt no vīnskābes, oksidējot to līdz dioksimaleīnskābei un atšķeļot no tās CO2.
Glikolaldehīds veidojas, sadaloties alilspirta vai kanēļspirta ozonīdiem.
Glikolaldehīds ir pirmais starpprodukts, formaldehīdam kondensējoties līdz ogļhidrātiem kalcija karbonāta klātienē.
Īpašības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piemīt aldehīdcukuru - aldožu - īpašības (nogulsnē vara(I) oksīdu no Fēlinga šķīduma).
Sildot ar fenilhidrazīnu, veido dzeltenus, grūti šķīstošus savienojumus - fenilozazonus. Ar šīs reakcijas palīdzību izdala un identificē oksialdehīdus.
| ||||||||
