Fortūna (latīņu: Fortuna) bija veiksmes dievība latīņu (romiešu) mitoloģijā. Sākotnēji tā bija sieviešu aizgādne un orākula dievībā, vēlāk (klasiskajā periodā) to pielīdzināja sengrieķu Tihei, padarot par kaprīzās cilvēciskās laimes iemiesotāju. Bieži vien to attēlo ar stūres airi un "pilnības ragu" (cornu copiae) rokā, stāvam uz lodes vai uz riteņa, ar burām vai spārniem, ko šurpu turpu dzenā mainīgs vējš.
Kristietībā šo kaprīzo likteņa dievi no vienas puses, uztvēra kā neizdibināmo dievišķo providenci, taču no otras puses, vērtēja negatīvi kā pretmetu nemaldīgajiem tikumiem.
