Fricis Grauds

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Fricis Grauds
Fricis Grauds
Personīgā informācija
Dzimis 1888. gada 6. februārī
Engures pagasts, Kurzemes guberņa (tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1942. gada 26. martā (54 gadi)
Usoļlags, Krievijas PFSR (tagad Karogs: Krievija Krievija)
Tautība latvietis
Nodarbošanās tālbraucējkapteinis, rēders
Vecāki Jēkabs Grauds
Dzīvesbiedre Elza, dzimusi Jansone
Bērni Anna, Viļnis Fricis, Gunārs Jēkabs

Fricis Grauds (1888-1942) bija latviešu tālbraucējkapteinis, rēders. A/S "Rīgas kuģniecības sabiedrība" (angļu: Riga Shipping Company) direktors rīkotājs, vēlāk rēderejas A/S "F. Grauds" līdzīpašnieks un direktors (1932-1937). Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) kuģu sekcijas priekšsēdētājs (1939-1940). Rīgas biržas komitejas padomes loceklis.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1888. gada 6. februārī Engures pagasta Ķesterciemā burukuģu īpašnieka Jēkaba Grauda ģimenē. No 12 gadu vecuma strādāja pie tēva par kuģapuiku. 1913. gadā beidza Ventspils jūrskolu un ieguva tālbraucēja kapteiņa tiesības. Pirmā pasaules kara laiku kā burinieka kapteinis pavadīja Krievijas ziemeļu ostas pilsētā Arhangeļskā, no 1918. gada Londonā. 1921. gadā atgriezās dzimtenē kā 1889. gadā Zviedrijā uzbūvētā kravas tvaikoņa Matheus kapteinis un līdzīpašnieks. Pēc nepilna gada tvaikonis Matheus, braucot uz Beļģiju ar Latvijas linu un kaņepju kravu, nogrima, savukārt kuģis Equator pēc pāris mēnešiem bez vēsts pazuda pie Dienvidamerikas krastiem, tomēr par apdrošināšanas maksām viņš iegādājās tvaikoņus Linhope un Everest. 1923. gadā kļuva par A/S "Rīgas kuģniecības sabiedrība" direktoru rīkotāju, bija tvaikoņa "Eversala" kapteinis (1926). 1930. gadā Graudam piederēja astoņi kuģi.

Lielās depresijas laikā Grauds nevajadzīgos vai sarežģīti remontējamos kuģus pārdeva vai sagrieza metāllūžņos, viņam piederošo kuģu skaits samazinājās no vienpadsmit līdz deviņiem. 1932. gadā Fricis Grauds kuģniecības sabiedrību pārveidoja par akciju sabiedrību ģimenes locekļiem un ilggadējiem biznesa partneriem. Par līdzekļiem, ko saņēma no kuģu pārdošanas, apdrošinātājiem un akciju emitēšanas, Grauds ekonomiskās krīzes laikā iegādājās septiņus jaunus kuģus.

Grauda nams Valdemāra ielā 7 pēc ekspropriācijas 1940. gadā.

No 1935. līdz 1940. gadam viņam piederēja 17 kuģi, 1939. gadā Grauds nopirka piecus jaunus tvaikoņus, no tiem "Ķegums" bija vislielākais tvaikonis Latvijā. Pēc kuģu skaita tie bija 14% no Latvijas jūras flotes 1940. gadā, tuvākajiem konkurentiem Artūram Zēbergam, Pēterim Dannenbergam un Jānim Zalcmanim katram bija pa pieciem kuģiem. Viņa īpašumā bija arī četras jūras klases jahtas.[1]

Pēc Latvijas okupācijas septiņus viņa Latvijā un Krievijā esošos kuģus nacionalizēja, tāpat arī visus nekustamos īpašumus, jahtas un automašīnas. Viņa nams Valdemāra ielā 7 Rīgā pārgāja Padomju Armijas īpašumā. 1941. gada 14. jūnija deportācijas laikā apcietināts un izsūtīts uz Krieviju, miris 1942. gada 26. martā Soļikamskā.[2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Grauda kuģu liktenis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1921. gada novembrī, braucot uz Beļģiju ar Latvijas linu un kaņepju kravu, uz kuģa Matheus izcēlās ugunsgrēks un tas gāja bojā, apkalpi izglāba zviedri, 1923. gadā pie Dienvidamerikas krastiem bez vēsts pazuda Graudam piederošais burinieks Equator. [3]

Otrā pasaules kara sākumā, 1940. gada 25. janvārī pie Lielbritānijas austrumu krastiem Ziemeļjūrā, vācu zemūdene U-19 nogremdēja Latvijas kravas kuģi "Everene".

Kaut gan pēc Latvijas okupācijas 1940. gada augustā Kirhenšteina valdība pavēlēja visiem kuģiem, kas atradās Atlantijas okeānā, atgriezties atpakaļ, Grauda rēderejai uzticīgo kuģu Everagra, Everalda, Everasma, Everelza, Ķegums kapteiņi palika Amerikā, pie kam visi kuģi saglabāja savus vārdus, sarkanbaltsarkano karogu un daļēji arī komandas, veicot reisus starp Atlantijas okeāna ostām.

Tvaikoni "Everita" (1939. gadā bija pārdots Ženijai Heinrihsonei) 1940. gada oktobrī ekspropriēja un nodeva Latvijas Valsts kuģniecībai. 1941. gada jūlijā kuģi konfiscēja PSRS kara flote un izmantoja kā transportkuģi ВТ-545. Tallinas aplenkuma laikā 1941. gada 28. augustā ar to mēģināja evakuēt visu Nargenas salas garnizonu ar četriem zenītlielgabaliem, tomēr pārlādētais kuģis uzskrēja uz mīnas un nogrima kopā ar vairāk nekā 1500 Sarkanās armijas karavīru.[4]

Savukārt PSRS varas iestādes pēc Vācijas uzbrukuma PSRS sākuma apcietināja tvaikoņa "Everanna" kuģa kapteini, latviešu jūrnieku komanda tika noņemta no kuģa, un par "Sudrabu Edžu" pārdēvētā "Everanna" 1947. gadā nogrima Somu jūras līcī. Tvaikoņus "Everonika" un "Evertons" 1941. gada 22. jūnija konfiscēja Vācijas ostās. Par "Irmu" pārdēvētā "Everonika" 1944. gada 14. martā nogrima pie Norvēģijas krastiem, bet "Evertons" pēc kara atgriezās Graudu ģimenes īpašumā.

Britu kompānijas Counties Ship Management Co Ltd īpašumā pārgājušo kravas kuģi "Everoja", kas veda kviešu kravu no ASV uz Lielbritāniju, 1941. gada 3. novembrī pie Ņūfaundlendas austrumu krastiem nogremdēja vācu zemūdene U-203.[5]

1942. gada 28. februārī itāļu zemūdene torpedēja "Everasmu" (3836 bruto tonnas). Kad zemūdene uznira, lai no borta lielgabaliem pabeigtu ievainotā kuģa nogremdēšanu, itāļi sākumā neatpazina Latvijas karogu un pārsteigumā nolēma, ka sašāvuši kādus trakus Austrijas separātistus. Kapteinis Miķelis Pērkons tikmēr vadīja glābšanas darbus. Sakāpuši 2 laivās latviešu jūrnieki devās ceļā uz tuvāko krastu, un pēc piecarpus vētrainā jūrā pavadītām dienām viena no tām sasniedza Sentlūsijas krastus, otro uzņēma ceļā satiktais transportkuģis. Transportkuģi "Everalda" (3952 BRT) 1942. gada 29. jūnijā torpedēja vācu zemūdene U-158. Ļaujot latviešu kuģa komandai izglābties, kapteini Jāni Martinsonu vācieši paņēma līdz uz savas zemūdenes. Nākamajā dienā U-158 nogremdēja US-Navy Squadron VP-74 bumbvedēji. 1942. gada 12. augustā šaurumā starp Kubu un Haiti Karību jūrā ar smagu kravu braucot konvojā no Brazīlijas tvaikonis "Everelza" (4531 BRT) piedzīvoja vācu 3. zemūdeņu kaujas flotes uzbrukumu. Torpēdai pāršķeļot kuģi, gāja bojā 24 jūrnieki. Kapteinis Edgars Blaus un vēl daži tika izglābti. Otro pasaules karu pārdzīvoja vienīgi tvaikoņi "Ķegums" (5525 BRT, kapteinis Jēkabs Matisons, no 1944. gada Alfrēds Kiršfelds) un "Everagra" (3702 BRT). 1942. gada 19. maijā "Ķegums" piedalījās nogremdētā amerikāņu transportkuģa William J. Salman komandas glābšanā. "Everagra" 1942. gadā piedalījās tankkuģa Esso Houston glābšanas darbos, 1943. gada 8. jūlijā tai uzbruka vācu 10. zemūdeņu kaujas flote, tomēr torpēdas skarto kuģi komandai izdevās aizvest līdz ostai.[6]

1946. gadā karu pārdzīvojušie transportkuģi tika atgriezti viņa dēla Viļņa Friča Grauda ASV izveidotajai kompānijai F.V. Grauds Shipping Company, kas darbību uzsāka ar kuģiem "Everagra", "Evertons" un "Ķegums". Tvaikonis "Ķegums" 1948. gada 8. decembrī nogrima Biskajas līcī pie Francijas krastiem.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Aizmirstais kuģniecības magnāts Archived 2016. gada 31. augustā, Wayback Machine vietnē., Arvīds Deģis, Maija Goluboviča speciāli Forbes Latvija 2016. gada 23. jūnijā
  2. nekropole.info
  3. Ķesterciema miljonārs un viņa kuģi[novecojusi saite] Alvils Zauers, laikraksts "Dienas Bizness" 2012. gada 28. martā
  4. пх Эверита[novecojusi saite] Mорской флот CCCP (krieviski)
  5. Ships hit by U-boats. Everoja
  6. «LATVIEŠU JŪRNIEKUS PIEMINOT». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 6. martā. Skatīts: 2016. gada 13. novembrī.