Artūrs Zēbergs
|
Artūrs Zēbergs (1888—1964) bija vācbaltu izcelsmes Latvijas rēders, kuģu kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašnieks, a/s "Apvienotās kuģniecības" Valdes dalībnieks, komandītsabiedrības „Latvis” dalībnieks. No 1926. gada Somijas ģenerālkonsuls Latvijā, vēlāk Latvijas kuģu īpašnieku savienības un Rīgas biržas komitejas priekšsēdētājs. Saimniecisko darbinieku apvienības (SDA) loceklis.[1]
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1888. gada 26. aprīlī kuģniecības sabiedrības "Brāļi Zēbergi" (vācu: Gebrüder Seeberg - angļu: Seeberg Bros.) līdzīpašnieka Kārļa Heinriha Zēberga (1859-1928)[2] un viņa sievas Karlīnes Elīzes, dzimušas Šternas (1863-1949), ģimenē. Studēja Leipcigas augstākajā tirdzniecības skolā (1908—1909). 1911. gadā apprecējās ar Hildu Milliju Treseltu (Tresselt). Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gadā viņu arestēja lielinieki, apvainojot spiegošanā, tomēr viņam izdevās izbēgt no nāves soda.
1920. gadā viņš pārņēma kompānijas "Brāļi Zēbergi" vadību, 40 gadu pastāvēšanas laikā (1898-1939) tai piederēja 12 buru kuģi un 17 tvaikoņi.
Kopš 1924. gada A. Zēbergs bija kuģniecības firmas "Latvijas-Beļģijas līnija" (Latvia-Belgium Line, Ltd.) līdzīpašnieks un dibinātājs, šai rēderejai piederēja tvaikonis "Kandava" (1926 bruto tonnas, BRT). 1939. gadā viņš kopā ar vācbaltiešiem pārcēlās uz Vāciju, par rēderejas īpašnieku kļuva Frīdrihs Žiglevics.
Pēc Latvijas okupācijas nacionalizētās "Brāļu Zēbergu" rēderejas ēkā Bīskapa gātē 1 bija izvietots Sarkanās armijas štābs. Tā nodega naktī no 1941. gada 30. jūnija uz 1. jūliju Vecrīgas kauju laikā. A. Zēbergs Štetīnē dibināja kuģniecības kompāniju Arthur Seeberg Schiffsmakler un 1943. gadā atguva savu kuģi Düna (bijusī "Kandava"), bet jau tā paša gada 22. aprīlī kuģis nogrima pie Norvēģijas ziemeļu krastiem.
Pēc kara 1949. gadā Arturam Zēbergam ar sievu Hildu un dēlu Kārli Heincu izdevās pārcelties uz dzīvi Antverpenē, bet Ņūkāslā nodibināja firmu Beltyne Shipping Co, kas atguva kuģi "Kuldīga". 1959. gada augustā viņš ar sievu izceļoja pie dēla uz Toronto, kur mira 1964. gada 3. martā.[3].
Apbalvojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Triju Zvaigžņu ordenis, III. šķira
- Somijas Baltās Rozes ordenis
Zēbergu kuģi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Ģenerālis Radeckis" (General Radetskiy, 1502 bruto tonnas, BRT), no 1901. gada kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašumā. Nogrimis ar koku kravu Ziemeļjūrā 1909. gada 13. novembrī ceļā no Rīgas uz Antverpeni.[4]
- "Vaidava" (2187 BRT), no 1927. gada kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašumā. Nogrimis ar koku kravu pie Velsas krastiem 1934. gada 27. maijā ceļā no Ventspils uz Lanellī (Llanelly).[5]
- "Ģenerālis Skobeļevs" (1911-1921), pēc tam "Sigulda" (1999 BRT), pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā pārgāja PSRS īpašumā. Nogremdēts Sarkanās armijas Tallinas garnizona evakuācijas laikā 1941. gada augusta beigās.
- "Skrunda" (2585 BRT), no 1928. gada kompānijas "Brāļi Zēbergi" īpašumā. Pēc Latvijas okupācijas Otrā pasaules kara sākumā pārgāja PSRS īpašumā. Nogremdēts Sarkanās armijas Tallinas garnizona evakuācijas laikā 1941. gada 30. augustā.
- "Kandava" (1926 BRT), no 1924. gada kuģniecības A/S "Latvijas-Beļģijas līnija" īpašumā. Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada decembrī kuģi arestēja Vācijā, bet tad atļāva turpināt ceļu uz Latviju. 1940. gada novembrī kuģi pārņēma "Latvijas Valsts kuģniecība", bet tikai 1941. gada janvārī uz tā uzvilka PSRS karogu. Pēc Liepājas ieņemšanas 1941. gada jūlijā to konfiscēja Vācijas kara flotes vajadzībām un pārdēvēja par Düna ("Daugava"). 1943. gada janvārī A. Zēbergs to atguva, bet jau aprīlī kuģis uzskrēja uz mīnas Lingenfjordā pie Tromses un nogrima ar 19 cilvēkiem uz borta.[6]
- "Kuldīga" (1978 BRT), no 1925. gada kuģniecības A/S "Latvijas-Beļģijas līnija" īpašumā. Otrā pasaules kara sākumā 1939. gada oktobrī kuģi arestēja Vācijā, bet tad atļāva atgriezties Latvijā. 1939. gada decembrī to nopirka Frīdrihs Žiglevics, 1940. gada novembrī kuģi pārņēma "Latvijas Valsts kuģniecība", bet tikai 1941. gada februārī uz tā uzvilka PSRS karogu. Pēc Liepājas ieņemšanas 1941. gada jūlijā to konfiscēja Vācijas kara flotes vajadzībām. 1942. gada janvārī A. Zēbergs to atguva un pārdēvēja par Preussisch Holland. 1945. gadā piedalījās bēgļu evakuācijā no Kurzemes. Pēc kara beigām 1947. gada martā kuģi nodeva latviešu kapteinim H. Libertam (strādāja britu kuģniecībā Mathwin & Son), kas to pārdēvēja atpakaļ par "Kuldīgu". 1947. gada oktobrī PSRS pieprasīja kuģi atdot, tomēr A. Zēbergs izcīnīja savai kuģniecībai Beltyne Shipping Co tiesības uz kuģi un pārdēvēja to par Beltyne. 1956/ gadā kuģi ar vārdu ZANNIS pārdeva Panamā reģistrētajai kompānijai 'Zannis Cie. Navierra SA', 1959. gadā kuģis uzskrēja uz rifa pie Portsudānas (Port Sudan), taču sasniedza ostu un tika pārdots kādai Honkongas kompānijai.[7]
-
Tvaikonis "Vaidava" (2180 BRT), kapteiņi: F. Dambekalns, A. Martinsons
-
Tvaikonis "Kandava" (1928 BRT), kapteiņi: P. Bauers, A. Norītis, A.V. Ininbergs, H.A. Āķis, J. Špore, K.L.L. Dumpe
-
Tvaikonis "Kuldīga" (1878 BRT), kapteiņi: K.K. Zembergs, H. Liberts
-
Tvaikonis "Rauna" (2349 BRT), kapteiņi: A.V. Ininbergs, P. T. Viļumsons, P. Liniņš
-
Tvaikonis "Sigulda" (1999 BRT), pirms tam "General Skobelev" (1911-1921), kapteiņi: K. Rusmanis, A. J. Bērs, A. Bērziņš, M. Vikmanis, A. Martinsons, V. Belemiševs.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Dažas konservatīvisma ideoloģijas skices – 5. daļa Arhivēts 2016. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē. 2015. gada 29. janvārī
- ↑ biographien.lv no "Jaunākās Ziņas" # 202. 07.09.1928.
- ↑ «Brāļi Zēbergi: personības, burinieki, tvaikoņi. Rīga: 1986.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 2. septembrī. Skatīts: 2016. gada 15. novembrī.
- ↑ wrecksite.eu
- ↑ wrecksite.eu
- ↑ «warsailors.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 18. jūlijā. Skatīts: 2016. gada 15. novembrī.
- ↑ warsailors.com[novecojusi saite]