Kurzemes guberņa

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Kurländisches Gouvernement
Курля́ндская губерния
Kurzemes guberņa
1797 – 1918
Flag Coat of arms
Kurzemes trikolors Kurzemes guberņas ģerbonis.
Location of autonoma teritorija
Kurzemes guberņa, 1820
Pārvaldes centrs Jelgava
Valoda(s) Vācu un latviešu, no 1889. gada krievu
Reliģija Luterānisms
Valdība Autonoma teritorija
Valdnieki ģenerālbubernatori, gubernatori
Vēsturiskais laikmets Jaunie laiki
 - Pēc Polijas-Lietuvas 3. dalīšanas inkorporēta Kurzemes un Zemgales hercogiste
 - Dibināta 1797
 - Pirmais Pasaules karš
 - Likvidēta 1918
 - Pēc Brestļitovskas miera līguma Krievija atsacījās no Kurzemes, tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Platība
 - 1847 27 260 km²
 - 1905 27 024 km²
Iedzīvotāju skaits
 - 1847. gadā 516 545 
     Blīvums 18,9 /km² 
 - 1905. gadā 708 700 
     Blīvums 26,2 /km²  (67,9 /mi²)
Statistisko datu avots: Брокгауз и Ефрон, т. 4д (1907, с. 935, II—IV)

Kurzemes guberņa (krievu: Курля́ндская губерния, vācu: Kurländisches Gouvernement) bija viena no trīs Krievijas impērijas sastāvā esošajām autonomajām[1] Baltijas guberņām. Kurzemes guberņas pašpārvaldi nodrošināja savs parlaments – Kurzemes landtāgs. Līdz pat 19.gs. beigām Kurzemes guberņas oficiālā valoda bija vācu valoda. Civilās pārvaldes augstākā vara bija Kurzemes gubernatoram.

Robežojās ar Vidzemes guberņu ziemeļaustrumos, Kauņas guberņu dienvidos, Vācijas impērijas Prūsijas karalisti dienvidrietumos, Vitebskas un Viļņas guberņām austrumos, kā arī ar Baltijas jūru ziemeļos un rietumos. 1915. gadā gandrīz visu Kurzemes guberņu okupēja vācu karaspēks, tomēr formāli tā pastāvēja līdz 1918. gada 8. martam, kad tika atjaunota Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918).

Izveide[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Kurzemes un Zemgales aneksijas Krievijas impērijas pārvaldē īslaicīgi pastāvēja Kurzemes (Jelgavas) vietniecība[2] ar deviņiem apriņķiem (Jelgavas, Ventspils, Kuldīgas, Aizputes, Liepājas, Tukuma, Bauskas, Jaunjelgavas un Jēkabpils), ko pēc ķeizarienes Katrīnas II nāves 1797. gada 4. janvārī (1796. gada 24. decembrī pēc VS) pārveidoja par Kurzemes guberņu.[3][4] Kaut gan Piltenes apgabalu inkorporēja Krievijas impērijas sastāvā ar autonomas teritorijas tiesībām, taču jau 1796. gada 28. janvārī autonomiju atcēla un to kā Piltenes apriņķi iekļāva Kurzemes guberņas sastāvā. Pēc muižnieku protestiem 1797. gada 1. februārī Piltenes apriņķim atjaunoja autonomas pašpārvaldes tiesības Kurzemes guberņas sastāvā.

Napoleona Krievijas karagājiena rezultātā uz neilgu laiku 1812. gadā tika atjaunota Kurzemes, Zemgales un Piltenes hercogiste Polijas un Francijas protektorātā.

Pārvalde[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes hercogu pils pārtapa par gubernatora rezidenci.

Kurzemes guberņas gubernatoru rezidence atradās Jelgavas pilī, kur bija arī guberņas pārvaldes iestādes. Baltijas ģenerālgubernatūras pastāvēšanas laikā (1801-1876, 1906-1909) Kurzemes gubernatori pakļāvās Igaunijas, Vidzemes un Kurzemes ģenerālgubernatoram, kas rezidēja Rīgas pilī.[5]

Līdz Baltijas pārkrievošanas periodam gandrīz visi Kurzemes gubernatori bija vācbaltiešu dižciltīgie. Līdz tam pārvaldes valoda guberņas augstākajās iestādēs un tiesās bija vācu valoda, bet pagastu tiesās pēc Kurzemes zemnieku likumiem lietvedība notika arī latviešu valodā.[6]

Tiesas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Guberņas augstāka tiesa (Oberhofgericht) atradās Jelgavā. Katrā virspilskunga iecirknī bija virspilskunga tiesa, bet pilskunga iecirkņos bija pilskunga tiesas. Pilsētu tiesas pakļavās saviem maģistrātiem, bet muizu pagastu tiesas pakļavās pilskungu (apriņķu) tiesām.

Iedzīvotāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tautība 1834. 1852. 1860. 1867. 1897.
latvieši 320 000 402 000 435 000 460 000 506 000
vācieši 37 654 39 000 40 000 43 518 51 000
ebreji 11 150 24 000 28 000 33 707 38 000
krievi 15 000 12 222 26 000
poļi 13 000 3000 9029 20 000
lietuvieši 8000 8000 10 000 17 000
baltkrievi 700 700 4115 12 000
līvi 2000 2000 2541
žemaiši 2000
čigāni 1942

Pēc 1834. gada dvēseļu revīzijas datiem Kurzemes guberņā tolaik bija 503 010 iedzīvotāji. Zemnieku skaits sasniedza 329 995, no tiem gandrīz visi bija latvieši, bet atsevišķos guberņas apriņķos dzīvoja arī līvi (Dundagas, Popes un Lubezeres muižu piekrastes zvejnieku ciemos), krieviņi (vairs tikai 15 cilvēku Bauskas apriņķī), lietuvieši (Ilūkstes apriņķī un Palangas apkārtnē) un baltkrievi (apmēram 700, Sēlpils virspilskunga iecirknī). Kā vācieši bija reģistrēti 37 654 iedzīvotāji, vairumā tirgotāji, amatnieki, krodznieki, muižnieki, ierēdņi, luterāņu mācītāji un skolotāji. Kā ebreji bija uzskaitīti 11 150 iedzīvotāji, vairumā amatnieki, sīktirgotāji un vīndeģi muižu spirta brūžos. Poļi dzīvoja galvenokārt Ilūkstes apriņķī un Palangas apkārtnē, kur viņi bija muižu kalpi, amatnieki un krodzinieki. Krievi bija zemnieki (galvenokārt vecticībnieki) Ilūkstes apriņķī, pārējā guberņas daļā dzīvoja izklaidus kā muižu kalpi (dārznieki, kučieri), tirgotāji un ierēdņi pilsētās. Čigānu skaits tajā laikā samazinājās, kaut gan pierakstīti pilsētās, viņi laukos un mežos dzīvoja nomadu dzīvi, nodarbojās ar ubagošanu un zirgu tirgošanu.[7]

Pēc 1857. gada dvēseļu revīzijas datiem Kurzemes guberņā bija 555 003 iedzīvotāju, no tiem 271 902 vīriešu un 283 101 sieviešu.

1895. gada uzskaites liecināja, ka Kurzemes guberņā bija 736 885 iedzīvotāju, no tiem 358 917 vīriešu un 377 968 sieviešu. Pēc 1894. gada datiem Kurzemes guberņā bija: 622 876 zemnieki, 85 830 tirgoņi, sīkpilsoņi un ģilžu amatnieki, 14 382 karavīri, 6511 dzimtas muižnieki, 3908 muižnieki personīgu nopelnu dēļ, 2315 ārzemnieki, 610 garīdznieki un 453 citi iedzīvotāji. No tiem 583 480 bija luterāņi, 68 722 katoļi, 55 470 ebreji, 16 875 pareizticīgie, 6 834 vecticībnieki, 4 592 baptisti, 582 reformāti, 330 citas ticības.

Etniskais sastāvs apriņķos (1897)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc 1897. gada Krievijas impērijas tautas skaitīšanas datiem Kurzemes guberņā bija 674 034 iedzīvotāji. Apriņķos bija šāds iedzīvotāju etniskais sastāvs: [8]

Apriņķis iedzīvotāji latvieši vācieši ebreji krievi poļi lietuvieši baltkrievi
Aizputes apriņķis 53 209 48 075 (90,4%) 2859 (5,4%) 1335 (2,5%) 205 (0,4%) 110 (0,2%) 523 (1.0%) 1 (0,0%)
Bauskas apriņķis 50 547 44 189 (87,4%) 3042 (6,0%) 2170 (4,3%) 247 (0,5%) 122 (0,2%) 550 (1,1%) 0 (0,0%)
Dobeles apriņķis 101 313 77 815 (76,8%) 11 104 (11,0%) 4042 (4,0%) 4852 (4,8%) 953 (0,9%) 1244 (1,2%) 367 (0,4%)
Grobiņas apriņķis 110 878 64 890 (58,5%) 16 942 (15,3%) 7173 (6,5%) 7702 (6,9%) 6400 (5,8%) 6118 (5,5%) 371 (0,3%)
Ilūkstes apriņķis 66 461 18 955 (28,5%) 1082 (1,6%) 6351 (9,6%) 10 121 (15,2%) 11 380 (17,1%) 6996 (10,5%) 11 478 (17,3%)
Jaunjelgavas apriņķis 64 795 53 802 (83,0%) 1809 (2,8%) 6037 (9,3%) 1674 (2,6%) 488 (0,7%) 756 (1,2%) 46 (0,1%)
Kuldīgas apriņķis 66 335 57 415 (86,6%) 5626 (8,5%) 2639 (4,0%) 161 (0,2%) 51 (0,1%) 225 (0,3%) 0 (0,0%)
Talsu apriņķis 61 148 54 285 (88,8%) 2562 (4,2%) 3829 (6,3%) 153 (0.3%) 41 (0,1%) 24 (0,0%) 11 (0,0%)
Tukuma apriņķis 51 076 45 456 (89,0%) 2201 (4,3%) 2717 (5,3%) 215 (0,4%) 84 (0,2%) 272 (0,5%) 8 (0,0%)
Ventspils apriņķis 48 275 41 112 (85,2%) 3790 (7,9%) 1396 (2,9%) 300 (0,6%) 59 (0,1%) 1340 (2,8%) 1 (0,0%)
Guberņā kopā: 100% 75,1% 7,6% 5,6% 3,8% 2,9% 2,7% 1,8%
Kopskaits 674 034 505 994 51 017 37 689 25 630 19 688 16 531 12 283
  • Ventspils apriņķī pie lietuviešiem pieskaitīti lībieši

Administratīvais iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņas karte (ar Jelgavas un Liepājas plāniem) pirms 1801. gada (I. — Sēlpils virspilskunga tiesa, II. — Jelgavas virspilskunga tiesa, III. — Tukuma virspilskunga tiesa, IV. — Kuldīgas virspilskunga tiesa, V. — Piltenes apgabals.

Pēc pievienošanas Krievijas impērijai Kurzemes guberņā apvienoja Kurzemes un Zemgales hercogistes un Piltenes apgabala zemes, kas abas saglabāja savu iepriekšējo administratīvo iedalījumu.

Pēc 1819. gada administratīvās reformas Piltenes apgabalu inkorporēja guberņas teritorijā kā Ventspils pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Windau) un Aizputes pilskunga tiesu (Hauptmannschaft Hasenpoth). Kandavas pilskungs pēc 1819. gada reformas pārcēlās uz Talsiem.[9] Kurzemes guberņai pievienoja arī Palangas apvidu līdz Prūsijas robežai. Guberņa bija sadalīta desmit apriņķos jeb pilskunga iecirkņos (Hauptmannschaft), kuru pārvaldes iestādes atradās tā paša nosaukuma apriņķa pilsētās, izņemot Talsus un Ilūksti, kam bija tikai miestu tiesības. Katrā apriņķī bija sava pilskunga tiesa ar vietējo policiju. Līdz 1864. gadam katri divi apriņķi bija apvienoti virspilskunga iecirkņos (Oberhauptmannschaft), kuros atradās guberņas galma tiesai (Oberhofgericht) pakļautas virspilskunga tiesas un evaņģeliski luteriskās baznīcas prāvesta iecirkņiem. Sēlpils virspilskunga tiesa darbojās nevis Sēlpilī, bet gan Jēkabpilī. Detalizēts administratīvais iedalījums atrodams 1841. gadā izdotajā Herborda Kārļa Frīdriha Bīnemaņa fon Bīnenštamma Kurzemes guberņas un Piltenes apgabala ģeogrāfijas un statistikas aprakstā[10]

A. Grobiņas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Grobin)

B. Aizputes pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Hasenpoth)

C. Ventspils pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Windau)

D. Kuldīgas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Goldingen)

E. Talsu pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Talsen)

F. Tukuma pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Tuckum)

G. Dobeles pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Doblen)

H. Bauskas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Bauske)

I. Jaunjelgavas pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Friedrichstadt)

K. Ilūkstes pilskunga tiesa (Hauptmannschaft Illuxt)

1819. gadā pilskunga tiesas (iecirkņus) pārdēvēja par apriņķiem (Kreis).

Draudžu novadi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1849. gadā Dundagas draudzē uzceltā Slīteres bāka 6 km no Irbes jūras šauruma.

Kurzemes guberņā bija 33 draudzes, kas reizi trīs gados sūtīja savu delegātu uz Jelgavā notiekošo Kurzemes landtāgu.

Latvijas vēsture
Coat of Arms of Latvia
Senākās kultūras
Akmens laikmets, Senie balti, Bronzas laikmets, Dzelzs laikmets
Senlatvijas valstis un zemes
Kursa, Zemgale, Jersika, Koknese
Līvu zemes, Idumeja, Tālava, Atzele
Lotigola, Sēlija
Kristietības ienākšana
Senlatvijas tautu kristianizēšana
Livonijas krusta kari, Zobenbrāļu ordenis
Livonija
Rīgas arhibīskapija, Livonijas ordenis, Livonijas Konfederācija
Kurzemes bīskapija, Sēlijas bīskapija, Zemgales bīskapija
Jaunie laiki
Livonijas karš, Livonijas un Lietuvas reālūnija, Pārdaugavas Livonijas hercogiste
Kurzemes un Zemgales hercogiste, Kurzemes kolonijas
Rīgas brīvpilsēta, Piltenes apgabals, Inflantijas vaivadija
Poļu-zviedru karš, Zviedru Livonija, Lielais Ziemeļu karš
Rīgas guberņa, Rīgas vietniecība, Polockas vietniecība
Kurzemes guberņa, Livonijas guberņa, Vitebskas guberņa
Jaunākie laiki
Brāļu draudzes, Pirmā atmoda, Jaunlatviešu kustība
Jaunā strāva, 1905. gada revolūcija
Pirmais pasaules karš, Bēgļi, Latviešu strēlnieki, Oberosts, 1917. gada revolūcija
Latvijas valsts izveide un okupācija
Latviešu Pagaidu Nacionālā padome, Pirmais Latgales latviešu kongress, Apvienotā Baltijas hercogiste
Latvijas brīvības cīņas, Padomju Latvija
Satversmes sapulce, Parlamentārās republikas laiks, Ulmaņa diktatūra
Vācbaltiešu izceļošana, Savstarpējās palīdzības pakts ar PSRS, PSRS okupācija, Vācu okupācija, Latvijas ģenerālapgabals, Latvijas PSR
Mūsdienu Latvija
Dziesmotā revolūcija, Latvijas Tautas fronte, Neatkarības atjaunošanas deklarācija, Barikāžu laiks
Iestāšanās Eiropas Savienībā, 2008. gada finanšu krīze
Hronoloģija
Nozīmīgākie tiesību akti Latvijas vēsturē

Latvijas portāls

Izglītības iestādes (1893)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Likvidācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kurzemes guberņu 1915. gada vasarā okupēja ķeizariskās Vācijas karaspēks. De jure tā beidza eksistēt 1918. gada 3. martā, jo Brestļitovskas miera līgums paredzēja Krievijas atteikšanos no tiesībām uz Kurzemi. Tās vietā tika īslaicīgi pasludināta Kurzemes un Zemgales hercogistes atjaunošana, vēlāk Baltijas hercogistes dibināšana. 1918. gada 18. novembrī Kurzeme tika pasludināta par Latvijas Republikas daļu.

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Mati Laurs. Katrīna II un muižniecības autonomija Baltijā.[novecojusi saite] Latvijas Vēstures Institūta Žurnāls 2013, Issue 88, p. 31-44.
  2. Watson, Karl Friedrich: Adreßbuch für die Kurländische Statthalter­schaft. Mitau 1796
  3. Edgars Dunsdorfs. Latvijas vēsture 1710 - 1800. Daugava, 1973. - 667 lpp.
  4. «Бильбасов В.А. Присоединение Курляндии // Русская старина, 1895. – Т. 83. - № 1. - С. 3-55.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 11. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 5. oktobrī.
  5. Latviešu konversācijas vārdnīcas X. sējuma 19 131.—19 133. slejas. Rīga, 1933.-1934.
  6. Матерiалы для географiи и статистики Россiи, собранные офицерами Генеральнаго штаба. Курляндская губернiя. Тип. департамента генерального штаба. СПб: 1862 - 602 с. par pārvaldes valodām skat. 398 lpp. (krieviski)
  7. Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland: Durchgesehen von E. A. Pfingsten - S. 67. G. A. Reyher, 1841. Skatīts: 2012. gada 12. decembris.
  8. Демоскоп Weekly. Первая всеобщая перепись населения Российской Империи 1897 г. Распределение населения по родному языку и уездам 50 губерний Европейской России
  9. Latviešu konversācijas vārdnīca. XXI. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 42 146. sleja.
  10. Herbord Karl Friedrich Bienemann von Bienenstamm. Neue geographisch-statistische Beschreibung des kaiserlich-russischen Gouvernements Kurland, oder der ehemaligen Herzogthümer Kurland und Semgallen mit dem Stifte Pilten. Durchgesehen von E. A. Pfingsten. Nebst den colorirten Plännen der Städte Mitau, Libau und Windau und einer colorirten Karte von Kurland. Archived 2016. gada 22. jūlijā, Wayback Machine vietnē. Mitau und Leipzig: G. A. Reyher, 1841 - 141 lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Valstis vai to daļas mūsdienu Latvijas teritorijā Latvijas Republikas mazais ģerbonis.svg
Pirms:
Kurzemes un Zemgales hercogiste
Piltenes apgabals
Kurzemes guberņa
17951918
Pēc:
Kurzemes un Zemgales hercogiste (1918)
Latvijas Republika
Pirms:
Zviedru Vidzeme
Vidzemes guberņa
17211918
Pēc:
Baltijas hercogiste (1918)
Latvijas Republika
Pirms:
Inflantijas vaivadija
Vitebskas guberņas
Latgales daļa

17721917
Pēc:
Latvijas Republika