26. marts

26. marts ir gada 85. diena pēc Gregora kalendāra (86. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 280 dienas.

Notikumi

• 1027. — Konrāds II Salietis kļuva par Svētās Romas impērijas imperatoru.
• 1287. — norisinājās Garozas kauja.
• 1800. — britu kuģa Reliance kapteinis Henrijs Voterhauss atklāja Antipodu salas.
• 1812. — zemestrīce iznīcināja Karakasu Venecuēlā.
• 1817. — Kurzemē atceļ dzimtbūšanu.
• 1913. — Balkānu karš: Bulgārijas spēki ieņēma Adrianopoli.
• 1926. — ASV palaista pasaulē pirmā šķidrās degvielas raķete, kuru konstruējis Roberts Godards.
• 1937. — Kazahijas PSR valdība apstiprina Kazahijas PSR ģerboni par republikas simbolu.
• 1942. — Otrais pasaules karš: Aušvicas koncentrācijas nometnē Polijā nokļuva pirmās ieslodzītās sievietes.
• 1958. — Explorer programma: palaists ASV pavadonis Explorer 3.
• 1959. — Džērsijā atklāts Džeralda Darela izveidotais Darela zooloģiskais dārzs.
• 1971. — Austrumpakistāna pasludināja neatkarību no Pakistānas, un izveidoja Bangladešas Tautas Republiku, kā rezultātā sākās Bangladešas atbrīvošanas karš.
• 1975. — stājās spēkā Bioloģisko ieroču konvencija.
• 1985. — Karalienes Modas Zemē izveidota Japānas polārstacija Asuka.
• 1995. — stājās spēkā Šengenas līgums.
• 1996. — Pasaules valūtas fonds apstiprināja 10,2 miljardu dolāru lielu aizdevumu Krievijai.
• 2000. — prezidenta vēlēšanās Krievijā uzvarēja Vladimirs Putins.
• 2006. — Mjanmas militārā vadība oficiāli paziņoja, ka galvaspilsēta ir pārvietota no Jangonas uz Nepjido.
• 2007.
  • 6,9 baļļu stiprā zemestrīcē Japānā, Išikavas provincē, dzīvību zaudēja viens, bet ievainoti vismaz 193 cilvēki.
  • Heaven's Gate reliģiskās sektas sekotāji izdarīja masu pašnāvību.
  • gāzes balona eksplozijas rezultātā kādā Rīgas kafejnīcā (Rīgas 3. vidusskolas ēkā Vecrīgā) bojā gāja divas sievietes.
• 2011. — Kanādas ģenerālgubernators Deivids Džonstons atlaida parlamentu.
• 2020. — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits sasniedza 500 000, apstiprināti gandrīz 23 000 nāves gadījumi; ASV saslimušo skaits (81 321) pārspēja Ķīnu un Itāliju.

Kultūra

• 2010. — izdots Madonnas koncertalbums Sticky & Sweet Tour

Dzimuši

• 1516. — Konrāds Gesners (Conrad Gessner), Šveices biologs (miris 1565)
• 1860. — Andrē Prevo (André Prévost), franču tenisists, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1919.)
• 1874. — Roberts Frosts (Robert Frost), amerikāņu dzejnieks (miris 1963)
• 1880. — Diksons Bordmens (Dixon Boardman), amerikāņu vieglatlēts (miris 1954.)
• 1883. (j.s., pēc v.s. 14. martā) — Oskars Dankers, latviešu ģenerālis (miris 1965)
• 1895. — Kārlis Lobe, latviešu pulkvežleitnants (miris 1985)
• 1906. — Alans Džons Persivals Teilors (Alan John Percivale Taylor), britu vēsturnieks (miris 1990)
• 1911. — Tenesijs Viljamss (Tennessee Williams), amerikāņu dramaturgs (miris 1983)
• 1934. — Alans Ārkins (Alan Arkin), amerikāņu aktieris un kinorežisors
• 1941.:
  • Ričards Dokinss (Richard Dawkins), britu biologs
  • Rasma Garne, latviešu aktrise
  • Marga Spertāle, latviešu kostīmmāksliniece
• 1944. — Diāna Rosa (Diana Ross), amerikāņu dziedātāja
• 1948. — Stīvens Tailers (Steven Tyler), amerikāņu dziedātājs
• 1950. — Mārtins Šorts (Martin Short), Kanādas komiķis
• 1951. — Jānis Paukštello, latviešu aktieris un dziedātājs
• 1961. — Viljams Heigs (William Hague), britu politiķis
• 1962. — Džons Stoktons (John Stockton), amerikāņu basketbolists
• 1964. — Ulfs Sāmuelsons (Ulf Samuelsson), zviedru hokejists
• 1971. — Vinets Veldre, Latvijas politiķis
• 1972. — Leslija Manna (Leslie Mann), amerikāņu aktrise
• 1973. — Lerijs Peidžs (Larry Page), amerikāņu datorzinātnieks un uzņēmējs, viens no Google dibinātājiem
• 1979. — Niklass Pēšons (Niklas Persson), zviedru hokejists
• 1981. — Daniss Zaripovs (Данис Зарипов), Krievijas tatāru hokejists
• 1983. — Tēmu Lasila (Teemu Lassila), somu hokejists, vārtsargs
• 1984. — Džimijs Hauards (Jimmy Howard), amerikāņu hokejists, vārtsargs
• 1985. — Kīra Naitlija (Keira Knightley), angļu aktrise un modele

Miruši

• 1287. — Villekens fon Endorps, Livonijas ordeņa mestrs
• 1804. — Volfgangs fon Kempelens (Wolfgang von Kempelen), Austrijas izgudrotājs (dzimis 1734.)
• 1822. — Teodors Grothuss (Theodor Grotthuß), vācbaltiešu dabaszinātnieks (dzimis 1785.)
• 1827. — Ludvigs van Bēthovens (Ludwig van Beethoven), vācu komponists (dzimis 1770.)
• 1881. — Florians Cenova (Florian Cenôwa), kašūbu sabiedrisks darbinieks (dzimis 1817.)
• 1892. — Volts Vitmens (Walter Whitman), amerikāņu dzejnieks (dzimis 1819.)
• 1902. — Sesils Rodss (Cecil Rhodes), angļu uzņēmējs un politiķis (dzimis 1853.)
• 1918. — Cezars Kiī (Цезарь Антонович Кюи), krievu komponists (dzimis 1835.)
• 1923. — Sāra Bernāra (Sarah Bernhardt), franču aktrise (dzimusi 1844.)
• 1938. — Ivars Smilga, latviešu marksists un profesionālais revolucionārs (dzimis 1892.)
• 1940. — Spiridons Luiss (Σπυρίδων Λούης) grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873.)
• 1945. — Deivids Loids Džordžs (David Lloyd George), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1863.)
• 1957. — Eduārs Erio (Édouard Herriot), franču politiķis (dzimis 1872.)
• 1980. — Rolāns Barts (Roland Barthes), franču filozofs (dzimis 1915.)
• 1989. — Māris Liepa, latviešu baletdejotājs (dzimis 1936.)
• 1990. — Bruno Kalniņš, latviešu politiķis, sociāldemokrāts (dzimis 1899.)
• 1995. — Eazy-E, amerikāņu reperis (dzimis 1963.)
• 2000. — Alekss Komforts (Alex Comfort), ASV rakstnieks (dzimis 1920.)
• 2010. — Kazimirs Špoģis, lauksaimnieks un politiķis (dzimis 1927.)
• 2011.
  • Pols Berans (Paul Baran), amerikāņu inženieris (dzimis 1926.)
  • Diāna Vinna Džonsa (Diana Wynne Jones), britu rakstniece (dzimusi 1934.)

Brīvdienas un piemiņas dienas

• Bangladešā — Neatkarības diena.