1803. gadā publicēja savu pazīstamo darbu Das Recht des Besitzes. 1810. gadā pārcēlās uz Berlīnes universitāti, kur sadraudzējās ar Bartoldu Georgu Nībūru un Kārli Frīdrihu Eihornu. 1812. gadā fon Savinjī kļuva par Berlīnes universitātes rektoru. 1815. gadā kopā ar domubiedriem fon Savinjī nodibināja žurnālu Zeitschrift für geschichtliche Rechtswissenschaft, kas popularizēja vēsturiskās tiesību skolas uzskatus. 1815. gadā tika izdots pirmais sējums fundamentālajam darbam Geschichte des römischen Rechts im Mittelalter ("Romiešu tiesību vēsture viduslaikos"), kura pēdējais sējums iznāca 1831. gadā. 1842. gadā fon Sevinjī tika iecelts valsts amatā, lai realizētu tiesību reformas Prūsijā. Miris 1861. gadā Berlīnē.