Pāriet uz saturu

Gabrjela Gonsalesa Videla

Vikipēdijas lapa
Gabrjela Gonsalesa Videla
Base Presidente Gabriel González Videla
Gabrjela Gonsalesa Videla (Antarktīda)
Gabrjela Gonsalesa Videla
Gabrjela Gonsalesa Videla
Valsts piederība Karogs: Čīle Čīle
Koordinātas: 64°49′26″S 62°51′26″W / 64.82389°S 62.85722°W / -64.82389; -62.85722Koordinātas: 64°49′26″S 62°51′26″W / 64.82389°S 62.85722°W / -64.82389; -62.85722
Novietojums Danko krasts
Stacijas tips vasaras
Atvērta 1951. g.
Personāls vasarā 15
Personāls ziemā 0
Augstums v.j.l. 5 m
Gabrjela Gonsalesa Videla Vikikrātuvē

Gabrjela Gonsalesa Videla (spāņu: Base Presidente Gabriel González Videla, GGV) ir Čīles vasaras polārstacija Antarktīdā. Izvietojusies Munitas pussalas galā Paradīzes līča ziemeļaustrumu piekrastē pie Agirres šauruma Danko krastā. Staciju pārvalda Čīles Gaisa spēki, pētniecības darbus koordinē Čīles Antarktikas institūts (INACH). Galvenās pētniecības nozares ir ģeoloģija, bioloģija un jūras bioloģija.[1]

Staciju 1951. gada 12. martā izveidoja Čīles Gaisa spēki. Nosaukta par godu Čīles prezidentam Gabrjelam Gonsalesam Videlam, kurš 1948. gada februārī kļuva par pasaulē pirmo valsts galvu, kas apmeklējis Antarktīdas kontinentu.[2] No 1962. līdz 1964. gadam stacija tika nodota Čīles Universitātes rīcībā. Pēc 1968./1969. gada sezonas stacija tika deaktivēta un fragmentāri izmantota tikai vasaras sezonā. 2003. gadā Čīles Gaisa spēki uzsāka stacijas atjaunošanas programmu. Papildus stacijas atjaunošanas darbiem, vienā no tās ēkām ierīkots muzejs. Stacijas teritorijā esošajai 1950. gadā būvētajai patversmei Bajaparaiso (Bahía Paraíso) piešķirts speciāli aizsargātas teritorijas Nr. 30 statuss.[3]

Stacija ir izveidota vietā, kur Vaterbotpointa ragā no 1921. gada janvāra līdz 1922. gada janvārim nometni bija izveidojuši un pārziemoja slikti plānotās britu ekspedīcijas dalībnieki Tomass Begšovs (Thomas Bagshawe) un Maksims Lesters (Maxime Charles Lester). Vietai piešķirts speciāli aizsargātas teritorijas Nr. 56 statuss.[4] Populārs antarktiskā tūrisma galamērķis, gada laikā staciju un vēsturiskos pieminekļus apmeklē vairāk kā 2000 tūristu.[3]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]