Gaileņu dzimta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Gaileņu dzimta
Dzimtas tipiskā suga — parastā gailene (Cantharellus cibarius)
Dzimtas tipiskā sugaparastā gailene
(Cantharellus cibarius)
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
ApakšvalstsDikarya
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseHimēnijsēnes (Agaricomycetes)
RindaGaileņu rinda (Cantharellales)
DzimtaGaileņu dzimta (Cantharellaceae)
Gaileņu dzimta Vikikrātuvē

Gaileņu dzimta (Cantharellaceae) ir sēņu dzimta, kas pieder gaileņu rindai. Saskaņā ar Catalogue of Life, 2021. gada augustā tajā ietilpa 26 ģintis,[1] no kurām Latvijā atrastas, lietojot Catalogue of Life 2021. gada vasarā pieņemto klasifikāciju, sešu ģinšu pārstāves: adatenes (Hydnum), daudzvālītes (Multiclavula), gailenes (Cantharellus), vārpstenes (Clavulina), pataurenes (Pseudocraterellus) un taurenes (Craterellus).[2]

Gaileņu dzimtas sugas ir ektomikorizālas, veidojot abpusēji izdevīgas attiecības ar koku un citu augu saknēm. Dažas no šīm sugām, īpaši parastā gailene, ir ne tikai ēdamas, bet tiek arī eksportētas kā pārtika.

Taksonomija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rudens taurene (Craterellus cornucopioides)
Sekstainā gailene (Craterellus tubaeformis)
Zeltkāta gailene (Craterellus lutescens)

Dzimtu aprakstīja vācu mikologs Jozefs Šrēters 1888. gadā. Tolaik to uzskatīja par pārejas posmu starp primitīvākajām teleforu sēnēm un lapiņu sēnēm. 1903. gadā franču mikologs Renē Mairs ierosināja jaunu klasifikācijas sistēmu, kurā kā svarīga pazīme uzsvērtas bazīdijas ar gareniski izvietotām kodolu vārpstām, kas raksturīga Cantharellaceae. Šī sistēma saistīja gailenes ar adateņu dzimtu (Hydnaceae) un vārpsteņu dzimtu (Clavulinaceae). 1964. gadā holandiešu mikologs Marinuss Antons Donks aprobežoja dzimtu ar Cantharellus un Craterellus sugām, pievienojot dažas tropu ģintis, un šis variants tika plaši pieņemts.[3]

Vēlākie molekulāri ģenētiskie pētījumi, kuru pamatā ir DNS secību kladistiskā analīze, visumā apstiprinājuši Donka uzskatu par Cantharellaceae, lai gan mazākās ģintis vēl nav izpētītas.[4] Saskaņā ar 2008. gada datiem, dzimtā bija 5 ģintis un vairāk nekā 90 sugu.[5]

Pēdējo desmitgažu pētījumi, tāpat kā pārējā mikoloģijā, ģinšu un sugu skaitu radikāli palielinājuši, un uz 2021. gada vasaru tajā bija 26 ģintis ar 369 sugām, no kurām 179 pārstāvēja gaileņu ģinti — Cantharellus. Dzimtā tika atgrieztas adatenes un vārpstenes,[1] kuras līdz tam pārstāvēja atsevišķas dzimtas.[6] Turpinās biežas sugu pārbīdes no gaileņu ģints uz taurenēm un atpakaļ, tāpēc latviešu valodā ierastie nosaukumi pašlaik netiek mainīti.

Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pastāvīgās jaunu ģinšu iekļaušanas dēļ vienots dzimtas apraksts pastāvīgi saīsinās. Attiecībā uz klasiskā tipa dzimtas sēnēm — gailenēm, pataurenēm un taurenēm tas 1960. gados norādīja, ka parasti pieaugusi sēne ir piltuves vai trompetes veida, ar sporu nesošām virsmām (himēniju), kas ir gludas, grumbuļainas, dzīslotas vai lapiņām līdzīgas un parasti ir nolaidenas gar kātiņu. Cepurīte jeb kātiņa augšgals gaļīgs. Bazīdijas salīdzinoši lielas un tām bieži ir vairāk nekā parastās 4 sporu nesējas sterigmas. Sporas ir gludas un to birumraksts no balta līdz dzeltenīgam vai sārtam.[7][8] Citas ģintis ir redzami ārēji atšķirīgas — kliņģerenei ir parastas cepurīšu sēnes izskats, vārpstenes ir krūmveidīgas, bet daudzvālītes vālesveida.

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sastopamas visos kontinentos, ieskaitot Antarktīdu.[9]

Latvijā atrastās sugas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā atrasto sugu nosaukumi norādīti pēc LMB 2002. gada saraksta,[10] ar 2020. un 2021. gada Latvijas mikologu papildinājumiem un pēc Catalogue of Life 2021. gada ģinšu klasifikācijas.[2]

Nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gailenes ir ar koku saknēm, reti arī ar augiem mikorizu veidojošas sēnes.

Lietošana pārtikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Visas Latvijā sastopamās gailenes, kliņģerene, pataurene un taurene ir ēdamas un tiek uzskatītas par augstvērtīgām ēdamām sēnēm, dažām ir komerciāla nozīme. Vārpstenes tiek uzskatītas par neēdamām; gļotainā daudzvālīte Latvijā ir aizsargājama suga.

Mazāk pazīstamo gaileņu dzimtas Latvijas sugu attēli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Catalogue of Life: Cantharellaceae, skatīts 2021-08-06
  2. 2,0 2,1 I.Dāniele, D.Meiere "Lielā Latvijas sēņu grāmata", Karšu izdevniecība Jāņa sēta, Rīgā, 2020, 330.-334. lpp.
  3. Hawksworth DL, Kirk PM, Sutton BC, Pegler DN, eds. (1995). Dictionary of the Fungi (8th ed.). Wallingford, Oxford: CABI. ISBN 0-85198-885-7.
  4. Moncalvo J-M; et al. (2006). "The cantharelloid clade: dealing with incongruent gene trees and phylogenetic reconstruction methods". Mycologia. 98 (6): 937—948. doi:10.3852/mycologia.98.6.937. PMID 17486970.
  5. Kirk PM, Cannon PF, Minter DW, Stalpers JA, eds. (2008). Dictionary of the Fungi (10th ed.). Wallingford, Oxford: CABI. ISBN 978-0-85199-826-8.
  6. Latvijas daba. Sistemātiskais rādītājs, Bazīdijsēņu nodalījums, Himēnijsēņu klase
  7. Corner EJH. (1966). A monograph of cantharelloid fungi. Oxford University Press.
  8. «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 134. lpp.
  9. GBIF izplatības karte
  10. Latvijā konstatētās sēņu sugas — Citas sēnes
  11. senes.lv - Bālā gailene
  12. A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Avots, 1980., 22. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]