Parastā gailene

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Parastā gailene
Parastā gailene
Parastā gailene
Klasifikācija
ValstsSēnes (Fungi)
NodalījumsBazīdijsēnes (Basidiomycota)
KlaseAgaricomycetes
KārtaCantharellales
DzimtaCantharellaceae
ĢintsGailenes (Cantharellus)
SugaParastā gailene (Cantharellus cibarius)
Parastā gailene Vikikrātuvē

Parastā gailene (latīņu: Cantharellus cibarius) ir Latvijā sastopama ēdama sēne.

Cepurīte ir izliekta, vēlāk piltuvveida. Kāts nedaudz gaišāks. Mīkstums baltgandzeltens vai dzeltenīgs, sīksts. Ļoti reti tārpaina (tikai ļoti sausā laikā), reizēm sastopami kailgliemeži. Šīs sēnes ļoti ilgi uzglabājas svaigas, reti kad tās bojā kukaiņu kāpuri vai gliemji, ir viegli tīrāmas. Satur līdz 6,7 mg % C vitamīna, t.i. 2 reizes vairāk nekā apšu bekas un 7—8 reizes vairāk nekā bērzlapes. Nedrīkst lietot vecas, appelējušas vai citādi bojājušās gailenes, jo šādos gadījumos tās var būt arī indīgas.

Aug sausos lapu un skuju koku mežos no jūlija līdz oktobrim (pirmajām rudens salnām), bet vislabāk tās aug ne visai biezās 10—15 gadu vecās priežu jaunaudzēs.

Gailenes ir ēdamas, ar labu garšu un mazu enerģētisko uzturvērtību, izmanto bez iepriekšējas novārīšanas.

Dziednieciskās īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gailenes satur hitināzi, kuru nepanes kukaiņi un to kāpuri, kā arī visu veidu parazīttārpi. Ēdot gailenes, no organisma tiek izvadītas cērmes un to kāpuri, tādējādi neļaujot tām vairoties. Hitināze zaudē savas īpašības pie 60°С temperatūras. Tāpēc dziednieciskajiem mērķiem labāk lietot svaigās un kaltētās sēnes vai gatavot uzlējumu.

Gailenes satur А, В1, В2, РР vitamīnus, mikroelementus cinku un varu. [1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]