Galisiešu valoda
| Galisiešu valoda galego | ||
|---|---|---|
| Izruna: | IPA: /gaˈlego/ | |
| Valodu lieto: | Galisija (Spānija) | |
| Reģions: | Spānija | |
| Pratēju skaits: | 3—4 milj. | |
| Valodu saime: | Indoeiropiešu Itāļu Romāņu Rietumitāliešu Rietumromāņu Gallu-ibēriešu Ibēriešu-romāņu Rietumibēriešu Portugāļu-galisiešu Galisiešu valoda | |
| Rakstība: | Latīņu alfabēts (galisiešu ortogrāfija) | |
| Oficiālais statuss | ||
| Oficiālā valoda: |  Galisija, (Spānija) | |
| Regulators: | Real Academia Galega | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | gl | |
| ISO 639-2: | glg | |
| ISO 639-3: | glg | |
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Galisiešu valoda (galego; IPA: [gaˈlego]) ir romāņu saimes valoda, kurā runā vairāk kā 3 miljoni cilvēku Galisijas autonomajā reģionā Spānijas ziemeļrietumos.
Viduslaikos galisiešu un portugāļu valodas bija viena valoda, kuru valodnieki sauc par galisiešu-portugāļu, viduslaiku galisiešu vai senportugāļu valodu un tajā runāja teritorijās, kuras pārvaldīja Galisijas Karaliste.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Galisiešu valoda radusies no vulgārlatīņu valodas, ko pēc Romas impērijas sabrukuma lietoja Pireneju pussalas ziemeļrietumos. Laika gaitā šī latīņu valodas forma attīstījās par atsevišķu romāņu dialektu ar savām fonētiskajām, gramatiskajām un leksiskajām īpatnībām, kas to atšķīra no kaimiņu Leonas un Kastīlijas dialektiem.
Viduslaikos, no 9. līdz 13. gadsimtam, galisiešu un portugāļu valodas faktiski veidoja vienotu valodu, ko mūsdienās dēvē par galisiešu-portugāļu valodu (galego-português). Tā bija gan administratīva, gan literāra valoda, un tieši šajā valodā tika rakstīta viduslaiku lirika – piemēram, slavenās “Cantigas de amigo” un “Cantigas de amor”, kas ir nozīmīgi darbi viduslaiku Ibērijas literatūrā.
Pēc Portugāles atdalīšanās no Leonas karalistes 12.–13. gadsimtā abas valodas sāka attīstīties atšķirīgi. Portugāļu valoda kļuva par neatkarīgas valsts oficiālo valodu un turpināja izplatīties uz dienvidiem, savukārt galisiešu valoda, palikdama Kastīlijas pakļautībā, pamazām zaudēja oficiālo statusu un tika ierobežota mutvārdu saziņā.
“Tumšais laikmets” jeb galisiešu valodas lejupslīdes periods ilga no 16. līdz 18. gadsimtam, kad rakstītā valoda gandrīz izzuda, un galisiešu vietu sabiedriskajā dzīvē ieņēma kastīliešu (spāņu) valoda.
Atmoda (Rexurdimento) sākās 19. gadsimtā, kad atjaunojās interese par galisiešu kultūru un literatūru. Šajā laikā tapa nozīmīgi darbi, piemēram, Rosālijas de Kastro dzeja, kas nostiprināja galisiešu valodu kā literāru un kultūras izteiksmes līdzekli.
20. gadsimtā, īpaši pēc Franko diktatūras beigām, galisiešu valoda atguva oficiālo statusu Galisijas autonomajā apgabalā. Mūsdienās tā ir viena no Spānijas oficiālajām reģionālajām valodām, un tajā runā vairāk nekā trīs miljoni cilvēku.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu] |
Galisiešu valodas Vikipēdija, brīvā enciklopēdija |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Galisiešu valoda.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Real Academia Galega Arhivēts 2020. gada 15. septembrī, Wayback Machine vietnē. Galisijas Karaliskā Akadēmija
- Instituto da Lingua Galega Galisiešu valodas institūts
- Associaçom Galega da Língua - Portal Galego da Língua - Galisiešu-portugāļu reintegracionisti
- Biblioteca Virtual Galega Galisiešu virtuālā bibliotēka
- Xarmenta
- Fala Ceibe Arhivēts 2021. gada 14. februārī, Wayback Machine vietnē.
- Galisiešu valodas dialekti
- Ethnologue par galisiešu valodu
- Angļu-galisiešu vārdnīca
- Galisiešu-angļu vārdnīca
| ||||||||||||||||||||||||||||||||
|