Indoeiropiešu valodas
Indoeiropiešu valodas ir valodu saime, pie kuras pieder vairāk nekā 400 valodu un dialektu.[1] Tā ir lielākā valodu saime pasaulē runātāju skaita ziņā, pie tās pieder 12 no 20 runātāju skaita ziņā lielākajām valodām. Indoeiropiešu valodās runā vairāk nekā 3 miljardi cilvēku.[2] Mūsdienās no visām indoeiropiešu valodām pēc runātāju skaita vislielākās ir angļu, hindi, urdu, spāņu, portugāļu, bengāļu, franču, krievu, vācu un pandžabu valoda, no tām katra ir dzimtā valoda vairāk nekā 100 miljoniem cilvēku. Angļu valoda ir vienīgā indoeiropiešu valoda, kuras pratēju skaits pārsniedz miljardu,[2] jo tā izplatījusies visos pasaules ģeogrāfiskajos kontinentos, pateicoties angļu kolonijām, un mūsdienās kļuvusi par starptautiskās saziņas valodu. Indoeiropiešu valodu saime kopā ar urāliešu valodām ir viena no divām vienīgajām Eiropas kontinentā esošajām valodu saimēm.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Apakšsaimes
- Anatoliešu valodas †
- Baltu-slāvu valodas (ietver baltu valodas un slāvu valodas)
- Ģermāņu valodas
- Helēniešu valodas
- Indoirāņu valodas
- Itāliskās valodas (ietver romāņu valodas)
- Ķeltu valodas
- Tohāru valodas †
- Izolētas indoeiropiešu valodas
(pieder pie indoeiropiešu valodu saimes, taču nepieder ne pie vienas apakšsaimes)
- Albāņu valoda
- Armēņu valoda
- Dakiešu valoda †
- Ilīriešu valoda †
- Libūriešu valoda †
- Luzitāņu valoda †
- Mesapiešu valoda †
- Frīģiešu valoda †
- Trāķiešu valoda †
- Peoniešu valoda †
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Гамкрелидзе Т.В. Иванов В.В. Индоевропейский язык и индоевропейцы. - Тблиси, 1984
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Ethnologue report for Indo-European». Ethnologue.com.
- ↑ 2,0 2,1 Aigars Kalniņš. "Indoeiropiešu valodu saime". Nacionālā enciklopēdija. (skatīts 05.09.2023)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Indoeiropiešu valodas.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Mūsdienu Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|