Galminieces (glezna)
| Galminieces | |
|---|---|
| Felipes IV ģimene | |
 | |
| Mākslinieks |
Djego Velaskess  [1] |
| Gads | 1656 |
| Medijs |
eļļas krāsa, audekls [2] |
| Kustība |
baroks [3] |
| Izmēri | 318 cm (125 in)[4][2] × 276 cm (109 in)[4][2] |
| Atrašanās vieta |
Prado muzejs, Spānija, Royal Palace of Madrid, Spānija |
| Īpašnieks |
Fernando VII [5] |
| Kolekcija |
Prado muzejs [2] |
| Inventāra nr. |
P001174 [2] |
"Galminieces" jeb "Felipes IV ģimene" (Las Meninas, La familia de Felipe IV, 1656) ir, iespējams, visslavenākā spāņu mākslinieka Djego Velaskesa glezna, viena no visnozīmīgākajām problēmgleznām mākslas vēsturē. Gleznai ir īpatnēja kompozīcija — tās centrā atrodas kroņprincese Margarita ar savām galma dāmām, punduri un suni, savukārt aiz princeses un viņas pavadonēm redzams pats mākslinieks, kurš glezno dibenplānā esošajā spogulī redzamo karaļpāri. Šī ir vienīgā glezna, kurā Velaskess attēlojis pats sevi.
Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Madrides karaliskās pils inventārā glezna parādās ar nosaukumu "Ģimenes glezna" (El cuadro de la familia). Vēlāk — 1843. gadā — Prado muzeja katalogā tās nosaukums atzīmēts kā "Galminieces" (Las Meninas), un arī mūsdienās to parasti pazīst ar šādu nosaukumu. Tas aizgūts no gleznotāja un rakstnieka Asisklo Antonio Palomino de Velasko gleznas apraksta. Savā darbā Museo pictórico viņš rakstīja, ka "mazo infanti pavada divas jaunkundzītes, tās ir divas meninas". Vārds "menina" ir portugāļu izcelsmes (portugāļu valodā tas nozīmē "meitene") un apzīmē sievišķu pāža ekvivalentu. Šādi dēvēja dižciltīgo meitas, kas bija infanšu galma dāmas, taču tikai līdz brīdim, kad viņas tika ievestas sabiedrībā, tā kā menina apzīmē tikai ļoti jaunas galma dāmas.
Radīšanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visplašākā informācija par gleznas radīšanas vēsturi atrodama Antonio Palomino plašajā un detalizētajā Velaskesa biogrāfijā. Tajā minētie fakti balstās uz Huana de Alfaro stāstījumu; viņš bija Velaskesa māceklis pēdējos mākslinieka dzīves gadus.
Glezna tika pabeigta 1656. gadā. To augsti vērtēja karaliskā ģimene (karalis Felipe IV un viņa sieva Austrijas Marianna). Karaļpāris nereti apciemoja mākslinieku viņa darbnīcā, ar viņu sarunājās un vēroja viņu gleznojam; tādējādi Velaskesam arī radās ideja attēlot sevi strādājam darbnīcā, kurā ieradušies arī karaliskie viesi. Velaskesa darbnīca bija plaša telpa vecajā Madrides Alkasarā — iepriekš tā bija bijusi prinča Baltasara Karlosa privātā istaba.
Apraksts[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Gleznas kreisajā malā attēlots Velaskess, kurš glezno karali Felipi IV un viņa sievu Austrijas Mariannu. Viņi redzami spogulī, kas atrodas māksliniekam aiz muguras. Uz Velaskesa drēbēm redzams sarkans krusts, Santjāgo ordeņa zīme. Gleznas centrā savukārt redzama infante Margarita, karaļpāra pirmdzimtā meita, piecus gadus veca. Margarita ir Velaskesa visbiežāk gleznotā karaliskās ģimenes locekle (pirmajā gleznā viņa attēlota divu gadu vecumā). Infantai ūdeni sniedz Marija Augustina Sarmiento de Sotomajora, viņas galma dāma. Otras galminieces vārds ir Isabela De Velasko. Blakus viņām atrodas pundure Mari Barbola, kas vienmēr pavadīja princesi. Blakus Mari Barbolai ir vīriešu kārtas punduris, kas uzlicis kāju sunim (mastifam). Pie sienas atrodas vairākas lielas gleznas. Divas no tām gleznojis Velaskesa znots Maso, un tajās attēlotas ainas no Ovidija "Metamorfozēm".
Kompozicionāli glezna ir proporcionāla un smalka: tās centrā atrodas infante, un abas galma dāmas ir noliekušās uz viņas pusi. Tieši infanti apspīd visvairāk gaismas; perifērijā esošie tēli, arī pats Velaskess, atrodas ēnā. Ieskatoties rūpīgāk, visi gleznas tēli tomēr ir vērsti uz punktu ārpus gleznā attēlotā, t.i., karaļpāri (viņus glezno mākslinieks, un arī Margarita ieradusies pie viņiem). Grūti pateikt, kāda nozīme šajā gleznā piešķirta tās aplūkotājam: vai nu tas no gleznas pilnībā izslēgts (t.i., viņa vietā atrodas karaļpāris), tātad glezna ir pilnībā noslēgta, vai arī viņš atrodas pa labi no karaļa, kas savukārt nozīmētu, ka vērotājs labi pazīst karalisko ģimeni. Pēdējo versiju ticamu dara tas, ka arī infante un viņas pavadones skatās uz iedomāto skatītāju.
Interpretācijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Slavenais spāņu kubists Pablo Pikaso 1957. gadā uzgleznoja veselu "Galminieču" interpretāciju sēriju. Daļa no šiem darbiem patlaban aizņem lielu telpu Pikaso musejā Barselonā.
Filozofs Mišels Fuko gleznu interpretē sava darba "Lietu kārtība" ievadā. Tajā viņš raksta, ka šajā gleznā parādās pirmās jaunas epistēmas iezīmes Eiropas mākslā, jo glezna pieļauj skatītāja kļūšanu par neatkarīgu figūru.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks-part-1/; Make Lists, Not War.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 https://www.museodelprado.es/coleccion/obra-de-arte/las-meninas/9fdc7800-9ade-48b0-ab8b-edee94ea877f.
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-2-1600-present/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
- ↑ 4,0 4,1 http://www.europeana.eu/portal/record/2063609/ES_280_008.html; pārbaudes datums: 24 aprīlis 2016.
- ↑ Q59676414.
|