Gerhards Johans fon Lēvenvolde

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Gerhards Johans fon Lēvenvolde (vācu: Gerhard Johann von Löwenwolde, miris 1723) bija vācbaltiešu cilmes Zviedru Igaunijas muižnieks, Krievijas cara galminieks.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cēlies no Lēvenvoldu dzimtas, 1680. gadā Tallinā apprecējās ar Magdalēnu Elizabeti fon Lēvenu, viņiem piedzima meita Šarlote un trīs dēli Kārlis Gustavs (ap 1686—1735), Frīdrihs Kazimirs (1692—1769) un Gustavs Reinholds (1693—1758). Dienēja Zviedrijas armijas Rīgas garnizonā kā kapteinis (1686), vēlāk majors (no 1688). 1690. gados sabiedrojās ar Johanu Reinholdu fon Patkulu, protestējot pret muižu redukciju. 1696. gadā viņu apvainoja valsts nodevībā un notiesāja uz nāvi, bet karalis Kārlis XI viņu apžēloja. Lielā Ziemeļu kara sākumā pārgāja Kurzemes hercogu dienestā, piedalījās Spilves kaujā. 1701. gadā bija trimdā esošā Kurzemes hercoga reģenta Ferdinanda galmā Dancigā, par nepakļaušanos pavēlei atgriezties Zviedru Vidzemē viņam konfiscēja Mallas muižu un 1702. gadā vēlreiz notiesāja uz nāvi.

Pēc Vidzemes un Igaunijas kapitulācijas (1710) bija Krievijas cara Pētera I pilnvarnieks (General-Bevollmächtigter) Baltijas provincēs. Kad 1711. gadā Pētera I dēls Aleksejs apprecējās ar Braunšveigas-Lineburgas princesi Sofiju Šarloti (1694-1715), Gerhards Johans fon Lēvenvolde tika iecelts par viņas galminieku (обер-гофмейстер).

Miris 1723. gada 26. aprīlī Tērbatā, pēc citiem datiem savā Mallas dzimtmuižā tagadējā Igaunijā.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]