Globulārā tekstūra

Globulārā tekstūra (lat. globula - lodīte) ir iežu tekstūra, kura raksturīga smilšakmeņiem, kas sastāv no lodīšveidīgiem smilšu graudiņu sakopojumiem, ārēji atgādinot konkrēcijas. Smilšakmeņos katra lodīte sastāv no smilšu graudiņiem, kas cementēti ar karbonātisku cementu. Globulas veidojas uz garozu virsmām smilšakmeņu tukšumos un, domājams, tām ir epiģenētiska izcelsme. Terminu ieviesa franču ģeologs Lusjēns Kajē 1929. gadā.^[1] Latvijā šādas tekstūras ir lodīšu smilšakmeņiem, kas sastopami devona nogulumos.

Atsauces

↑ Викулова М.Ф., Дмитриева Е.В., Ершова Г.И., Орешникова Е.И., Хабаков А.В., Атлас текстур и структур осадочных горных пород. Часть 1. Обломочные и глинистые породы, Государственное научно-техническое издательство литературы по геологии и охране недр, Москва, 1962 г., 97.lpp.

Šis ar ģeoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] Викулова М.Ф., Дмитриева Е.В., Ершова Г.И., Орешникова Е.И., Хабаков А.В., Атлас текстур и структур осадочных горных пород. Часть 1. Обломочные и глинистые породы, Государственное научно-техническое издательство литературы по геологии и охране недр, Москва, 1962 г., 97.lpp.

[1]